«Mūsu valsts normatīvajos dokumentos noteikts, ka jābūt pasei vai eID kartei,» skaidro PMLP pārstāve Laura Laiva un turpina: «Darba devējs nav tiesīgs prasīt, lai darba ņēmējam noteikti būtu pase, ja darba ņēmējam ir derīga eID karte, un gluži tāpat, ja cilvēkam ir derīga pase, tad nevar prasīt, lai viņam būtu arī eID karte.»
Pie Dienas pārstāvja gan vērsās jaunietis, kuram, sākot darba gaitas Maxima Latvija veikalā Vidzemes pilsētā, esot prasīta pases kopija, lai gan viņam bijusi derīga eID karte. Maxima Latvija pārstāvis Jānis Beseris, lūgts skaidrot šo situāciju, norāda, ka «visticamāk, konkrētajā gadījumā noticis kāds pārpratums».
«Uzsākot darba attiecības ar Maxima Latvija, jaunajam darbiniekam jānoslēdz darba līgums, tādēļ nepieciešams līdzi ņemt personu apliecinošu dokumentu. Tā kā valstī noteikts, ka personu apliecinošs dokuments ir gan pase, gan personas apliecība jeb eID karte, tad tiek pieņemts vai nu viens, vai otrs dokuments. Šāda kārtība tiek ievērota jau kopš brīža, kad valstī tika ieviestas eID kartes,» apgalvo J. Beseris un piebilst, ka «protams, jāpievērš uzmanība dokumentu derīguma termiņam, jo nereti ir gadījumi, kad jaunajam darbiniekam kāds no dokumentiem vairs nav derīgs».
L. Laiva stāsta, ka PMLP nav saņēmusi iedzīvotāju sūdzības par to, ka finanšu institūcijās, pasta nodaļās vai citur tiem cilvēkiem, kuri uzrādījuši eID karti, prasītu arī pasi, un «ir dzirdēts tikai par gadījumiem, ka prasa pasi, ja tiek uzrādīta autovadītāja apliecība». Diena arī pārliecinājās, ka bankās uz jautājumu, vai iespējams atvērt kontu, uzrādot eID karti, nevis pasi, atbild apstiprinoši - ar eID karti pietiek, un, kā uzsvēra darbiniece Swedbank filiālē Āgenskalns, «eID karte jau tagad ir tas pats, kas pase».
Ja cilvēkam ir eID karte, bet nav pases, tad jārēķinās, ka ierobežojumi būs izjūtami divos gadījumos. «Pirmkārt, ar eID karti nevar balsot Saeimas vēlēšanās. Vēlēšanu procedūra paredz, ka dokumentā tiek iespiests zīmogs - atzīme par piedalīšanos vēlēšanās. Zīmogu var iespiest pasē, bet nav kur iespiest, ja ir eID karte. PMLP cer, ka laika gaitā sistēma tiks sakārtota tā, ka arī ar eID karti var piedalīties Saeimas vēlēšanās un tautas nobalsošanās,» izklāsta L. Laiva un turpina: «Otrkārt, ar eID karti nevar ceļot uz visām pasaules valstīm. Piemēram, ceļojot uz valstīm, kurās mūsu valsts iedzīvotājiem vajadzīga vīza, nepieciešama pase, kurā vīza tiek ielīmēta. Jāsaprot, ka uz eID kartes vīzu neuzlīmēt.»
Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) pārstāve Kristīne Bērziņa skaidro, ka patlaban norit domu apmaiņa par to, vai balsošanas kārtību Saeimas vēlēšanās un tautas nobalsošanās varētu mainīt tā, lai balsot varētu arī visi tie balsstiesīgie iedzīvotāji, kam ir tikai eID karte, bet nav pases. «Saeimas deputātiem jāizšķiras, vai sistēmu mainīt un, ja mainīt, tad tieši kādā veidā. Tuvākās Saeimas vēlēšanas plānotas 2018. gadā, un, iespējams, līdz tam sistēma būs izmainīta,» teic K. Bērziņa un norāda, ka «viens no variantiem, par ko tiek diskutēts, ir Saeimas vēlēšanās un tautas nobalsošanās ieviest vēlētāju reģistru».
Ja cilvēkam ir tikai eID karte, tad, lai piedalītos Saeimas vēlēšanās, iepriekš bija jāizņem īpaša vēlētāja apliecība, atgādina CVK pārstāve un piebilst, ka «pašvaldību vēlēšanās un Eiroparlamenta vēlēšanās iespējams balsot, ja ir tikai eID karte, jo tad funkcionē vēlētāju reģistrs».
Savukārt par iespējām apmeklēt dažādas valstis tikai ar eID karti, bet bez pases Ārlietu ministrijas (ĀM) pārstāvis Ivars Lasis norāda, ka «ĀM un Iekšlietu ministrijas rīcībā šobrīd nav informācijas, ka tuvākajā laikā varētu palielināties to valstu skaits, uz kurām Latvijas pilsoņi var ceļot ar eID karti. Vienlaikus pastāv iespēja, ka ārvalstis vienpusēji pieņem lēmumu atļaut konkrētajā valstī ieceļot ar Latvijā izsniegtu eID karti. Šādi rīkojusies, piemēram, Gruzija.»