Tas pats sakāms par publisko finansējumu, kas būtu labs risinājums un viens no elementiem partiju atkarības mazināšanā no lielajiem sponsoriem, bet šī ideja nedarbosies, kamēr netiks samazināta maksimālā partijai ziedojamā summa. Ja šī biklā taustīšanās pareizajā virzienā būtu paredzami noturīga, tad vēl nekas. Tomēr visdrīzāk gan varam gaidīt kādu bļaurīgu argumentētāju, kas arī šos pašus uzlabojumus nolamās par neiedarbīgiem, liekiem un kaitīgiem, jo tie neko būtiski neuzlabo un bojā līdzšinējo harmoniju. Jācer, ka Saeimā būs gana daudz likumdevēju no tām apvienībām, kas arī mazus solīšus demokratizācijas procesā uzskata par svarīgiem.
Pašreizējā priekšvēlēšanu kampaņā jūtams uzlabojums ir masveida pozitīvisma kampaņu pieklušana. Tie pāris mēģinājumi, kad mūziķis un aktieris tagad vismaz formāli par savu naudu reklamē viņiem kaut kādu iemeslu dēļ tuvo ministri, zināmā mērā atspoguļo to, cik tiešām pilsoņi ir gatavi individuāli iesaistīties un reklamēt vienu vai otru kandidātu. Ar Rodrigo Fominu lai nu vēl kā, bet aktiera Andra Bula atbalsts politiķei no partijas, kurā politisko patvērumu meklē viņa teātra režisore, kaut arī ir pilnīgi legāls, tomēr izskatās ar baltiem diegiem šūts. Secinājums: iesaistīties un atbalstīt gribētāju diemžēl ir maz. Sava vainas daļa pilsoniskās aktivitātes trūkumā jāuzņemas arī līdzšinējiem pozitīvistiem, kas iepriekš degradēja gan pašu pozitīvisma vārdu, gan patiesas pilsoniskas aktivitātes ideju. Bet ar trešo personu finansējuma noteikumiem nu mums ir vismaz patiesībai tuva aina par tautas (ne-)aktivitāti un (ne-)vēlēšanos iesaistīties un sniegt kaut ko no sevis politikas vārdā.
Drīzumā tas gan notiks spiestā kārtā tām partijām, kas būs ieguvušas vairāk par 2% vēlētāju atbalsta, par katru balsi publiskā finansējuma ietvaros saņemot puslatu gadā. Tiešām personiska elektorāta iesaiste partiju dzīvē būs iespējama tikai tad, kad manam pieclatniekam vai simtniekam nevajadzēs nobālēt tās naudas masas priekšā, kas kaut ko reāli nosaka. Politika nekad nebūs lēts prieks, un pašreizējais patiesi demokrātisku Latvijas politiķu izaicinājums ir turpināt veidot partiju finansēšanas sistēmu, kurā pilsoņi justos motivēti piedalīties ar savu lielāku vai mazāku artavu. Savukārt šai jau tā grūtajā izaugsmes procesā destruktīva ietekme ir nu jau laikam apvienotajam TP un LPP/LC pusotra miljona latu uzrēķinātajam parādam par iepriekšējo vēlēšanu pārtēriņiem. Ja tā ir summa, kas kaut ko izsaka, tad ko nu es tur.