Nākamajā dienā Ievai paziņoja, ka viņai jāstājas fiktīvā laulībā, par to solot 1000 eiro. Ar jauno vīru kopā jāpadzīvo, bet seksuālās attiecībās nebūšot jāstājas. Atteikšanās gadījumā mājās jābrauc par savu naudu. Ieva krita panikā. Tad, lai panāktu piekrišanu laulībām, Ievu vardarbīgi izmantoja kāds pakistānietis. Vai tas bija iespējamais «vīrs», sieviete nezina. Tomēr viņu glāba vervētāju neuzmanība - dzīvoklī atradās dators ar interneta pieslēgumu, Ieva sazinājās ar biedrību _Patvērums drošā māja_ un brīdināja sagūstītājus, ka Latvijā par viņas likteni ir zināms. Viņai tūlīt sagādāja biļeti mājupceļam.
Šis ir tikai viens no fiktīvo laulību gadījumiem (par šo lietu patlaban notiek izmeklēšana), kuru skaits šogad pieaudzis. Pērn neviena sieviete nelūdza palīdzību saistībā ar vardarbīgiem mēģinājumiem piespiest stāties fiktīvā laulībā, bet šogad deviņos mēnešos Patvērumā drošā māja vērsušās jau deviņas sievietes. Lai panāktu piekrišanu stāties fiktīvā laulībā, pret Latvijas sievietēm izmanto gan viltu, gan draudus, piespiež lietot narkotiskās vielas, pat izvaro grupveidā. Lai brīdinātu no iespējamām briesmām, Latvijā sākta kampaņa Fiktīvās laulības - slazds, ceturtdien informēja tās rīkotāji. Biedrības valdes priekšsēdētāja Sandra Zalcmane stāsta, ka visbiežāk fiktīvās laulības tiek slēgtas Īrijā un Kiprā. Īrijas policija beidzot sākusi satraukties, ka no šīs valsts teritorijā reģistrētajām 4600 laulībām ar trešo valstu (Pakistānas, Bangladešas un Indijas) pilsoņiem 10 procentos gadījumu laulībā stājušies Latvijas iedzīvotāji. «Mēs par to brīdinājām jau kopš 2006.gada, taču īri atrunājās, ka viņu likumi neļauj pierādīt fiktīvo laulību faktu,» atzina Valsts policijas Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes Cilvēku tirdzniecības apkarošanas nodaļas priekšnieks Arturs Vaišļa. Turklāt, ja laulība noslēgta, no tās nav viegli tikt vaļā - Īrijas likumi ļauj šķirties tikai tad, ja laulātie četrus gadus nedzīvo kopā. Savukārt Kiprā kriminālatbildība par fiktīvajām laulībām draud abām pusēm - tas kavē sieviešu vēršanos policijā.
Izceļotājam darba līgums jānoslēdz jau Latvijā, ar to rūpīgi iepazīstoties, regulāri jāuztur kontakti ar mājiniekiem, obligāti nepieciešamas kaut vai elementāras svešvalodu zināšanas, iesaka Ārlietu ministrijas Konsulārās palīdzības nodaļas vadītāja Sanda Sīlīte-Galiņa. Nokļūstot nelaimē, jācenšas sazināties ar vietējo policiju un tuvāko Latvijas pārstāvniecību. Pirms valsts atstāšanas vēlams reģistrēties bezmaksas konsulārajā reģistrā internetā, kā arī noteikti apdrošināt veselību un dzīvību.