Komisija nolēmusi vēl jūnija beigās strādāt pie priekšlikuma formulējumiem. Tā rosina, ka nepieciešams divu gadu ilgs pārejas periods, taču pagaidām neskaidrs ir šā perioda mērķis. Iespējams, komisija vēlas «nolaist tvaiku» starp divām nesamierināmām pusēm - ķēžu aptieku īpašniekiem un aptieku īpašniekiem farmaceitiem.
Likumā noteikts, ka no 2011. gada vispārēja tipa aptieka drīkst piederēt tikai farmaceitam vai ar veselības ministra atļauju - pašvaldībai. Tīkla aptieku īpašnieki, kuri visbiežāk nav farmaceiti, pret to kategoriski iebilst, tādēļ vēlas grozījumus. Arī Veselības ministrija atbalsta šādu tirgus liberalizāciju, lai aptiekas piederētu ne tikai farmaceitiem. Pret to iebilst individuālo aptieku īpašnieki farmaceiti un Brīvo farmaceitu apvienība, kuri uzsver - zāles nav plaša patēriņa prece, to nevar pārdot kā maizi vai desu, sekojot tikai finansiālam izdevīgumam. «Mēs aptiekas uzskatām viennozīmīgi kā veselības aprūpes sastāvdaļu, bet otra puse tās redz kā tirdzniecības vietu,» saka Sigita Čulkstena, apvienības pārstāve. Apvienība atbalsta Sociālo lietu komisijas rosināto divu gadu pārejas posmu kā kompromisa variantu.
Pretēji domā aptieku ķēžu īpašnieki, kas saka - divu gadu pārejas periods neatrisinās problēmu pēc būtības. Aptieku tīkla Euroaptieka valdes locekle Inga Zemdega-Grāpe par Saeimas balsojuma atlikšanu norāda: «Ir iemesls domāt, ka Sociālo un darba lietu komisija šādi rīkojas ar mērķi atlikt tik ilgi, kamēr Veselības ministrija, Ekonomikas ministrija un sociālie partneri kā Latvijas Darba devēju konfederācija un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera būs spiesti piekāpties.» Šāda komisijas rīcība, iespējams, liecinot par nelielas farmaceitu grupas spēcīgu lobiju.