Ļaudīm, kuri simpatizē oligarhu nīdēšanas idejai, noteikti tīkama ir doma, ka Lembergam nemainīgi uzticamie zaļie zemnieki varētu pasēdēt opozīcijā. Tā tiem mošķiem vajag, kazi, aizies pa skuju taku līdz ar divām «oligarhu partijām»! Viss jau labi, tikai profesionāli elles izdzimumu apkarotāji visos laikos zinājuši, ka ir nepieciešams pirmos panākumus nostiprināt, lai uzvara būtu paliekoša, piemēram, iedzenot nešķīstenī pīlādža mietu. Tas, par ko ļaudīm, kam ZZS netīkami, vajadzētu padomāt, ir: vai labie pasaku tēli šādus mietus sagatavojuši.
Labi, grūti iedomāties, ka pēc x mēnešiem kāds ar skumjām pieminēs labos Broka laikus izglītības un zinātnes nozarē. Diez vai svecītes tiks dedzinātas arī pie Auguļa un Jurševskas portrejām.
Gribētāju uzņemties rūpi pār satiksmi un sakariem netrūkst nevienā partijā, savukārt - vai ir kas prātīgs dzirdēts par darāmo vides, lauksaimniecības jautājumos?
Nav jau runa par to, ka Vējonis un Dūklavs ir pelnījuši krūšu nozīmi «visu laiku labākais ministrs savā nozarē».
Runa ir par to, ka vide un lauksaimniecība ir ilgstoši bijuši ZZS kontrolē, nozarēs ir izveidota formālu un neformālu attiecību sistēma, uz kuras lauzt kaklu jaunpienācējs var itin viegli.
Ņemot vērā, cik tuva un svarīga pat pilsētās dzīvojošajiem ir lauku un dabas tēma, iegūt negatīvu novērtējumu un, iespējams, nepamatotu salīdzinājumu ar priekšgājēju (pēdējam par labu) ir gaužām viegli.
Un tad tas vampīrs celsies augšā, skanot žēlabām par to, ka «visu ko par tiem zaļajiem zemniekiem var teikt, bet nu tagad vispār ir pilnīgs...»
Citiem vārdiem sakot, var saprast mošķu apkarotāju koncentrēšanos uz nodokļu, izglītības tēmu, bet, ja vēlies kādu politisku oponentu tā gruntīgāk izstumt maliņā, tad nopietni jāgatavojas darbam arī nozarēs, kas varbūt nešķiet tik interesantas.
Tas attiecas ne tikai uz konkrēto situāciju ar ZZS. Būtu labi, ja uzvara pār politisko pretinieku būtu ne tikai tā apspēlēšana, veidojot (vai izjaucot) valdību, bet labāks darbs šim pretiniekam atņemtās nozares lauciņā.