Galu galā rukola ir cēlusies no nezāles - līdz pat pērnā gadsimta 90. gadiem neviens to speciāli neaudzēja un veikalos nepārdeva. Un vēl joprojām dārzā augusī rukola ir kreftīgāka par veikalā pirkto. Ņemot vērā, ka rukolai vajag vien pāris kvadrātmetru zemes un nekādu zaļo īkšķīšu, tas ir salāts, ar kura audzēšanu būtu jāsāk katram gastromānam. Maijā to var sēt uzreiz dobē. Vēlams sēt reti, bet, tā kā sēklas ir sīciņas, izdīgušos stādus pēc tam var arī retināt. Lapas būs ēdamas pēc kāda mēneša. Karstā laikā rukolai ir tendence kļūt pārāk sīvai, ko var glābt ar papildu laistīšanu, bet vairāk nekāda īpaša aprūpe arī nav nepieciešama. Tiklīdz augs sāk ziedēt, tā lapām vairs nav īstā labuma.
Kā rukolu lietot? Es uzskatu, ka rukola vislabāk ir izmantojama svaiga. Protams, salātos parasto zaļo dārza salātlapu vietā, jo rukola tik ātri nesamirkst un der kā pavadījums jebkam, ko vien var likt kopā salātos. Tomātu un mocarellas šķēles es vienmēr izkārtoju rukolas gultiņā. Tāpat rukola man ir neatņemama tunča salātu sastāvdaļa. Nekad neesmu mēģinājusi to salaulāt ar majonēzes vai krējuma mērcēm, bet man ir aizdomas, ka tas beigtos ar tūlītēju šķiršanos.
Rukola vislabāk sader ar olīveļļu. Pūristi uzskata, ka ar to arī pietiek, ja nu vien nedaudz svaigi maltu melno piparu un sāls. Es gribētu piebilst, ka te vēl trūkst laba balzametiķa un dažos gadījumos arī pavisam nedaudz svaiga ķiploka (lai salāti iegūtu tikai vāji manāmu ķiploku niansi, bļodu, kurā jauks salātus, pirms visu sastāvdaļu likšanas tikai izberzē ar pārgrieztu ķiploka daivu). Esmu mēģinājusi taisīt klasisko pesto, bazilika vietā izmantojot rukolu, esmu izmēģinājusi rukolas pesto ar valriekstiem - interesanti, bet tā arī nekad neesmu šos eksperimentus atkārtojusi. Man rukola dikti garšo uz visparastākās Margaritas - to uz picas liek tieši pirms pasniegšanas. Un vēl man garšo rukola ar pastu - tāpat kā picas gadījumā lapas liek šķīvī tieši pirms pasniegšanas. Arī rukola uz sviestmaizēm. Svaiga čabata, zīdains krējumsiers, saujiņa rukolas un auksti kūpināta laša šķēles. Vai mīksta pilngraudu maize, paštaisīts pesto, kaltēta tomāta šķēles, kumoss bifeļpiena mocarellas un tam visam pāri atkal maza saujiņa rukolas. Tās piparainais riekstainums tikpat labi sader ar gaļu, jo īpaši barbekjū. Vārdu sakot, universāla zāle. Nu, vai pārliecināju, ka tā ir šogad obligāti sējama?
Raksts no žurnāla Dienas Ēdieni arhīva