Apsēžoties uz piramīdas kāpnēm seno maiju kulta vietā Čičenicā, ikviens var dzirdēt dīvainas skaņas. Jau pirms pieciem gadiem beļģu zinātnieki atklāja, ka celtnei piemīt rezonējošas spējas un tā spēj pastiprināt putnu čivināšanu un lietu lāšu pakšķēšanu. Tagad meksikāņu un amerikāņu pētnieki domā, ka tā nav nejaušība. El Castillo apzināti esot būvēta, lai indiāņi varētu sazināties ar dieviem.
Mūzika dieviem
Maiju piramīda būtiski atšķiras no ēģiptiešu celtnēm. Uz El Castillo sānu skaldnēm ir uzbūvētas kāpnes, kas ved uz piramīdas plakano virsotni. Pakāpieni un platformas dažādās vietās atskan citādi. Taču tos vieno būtiska iezīme - soļi izskan kā lietus lāšu krišana. Neviens nevar atbildēt, vai maiji apzināti apveltījuši celtni ar atbalsošanās spējām vai arī tās radušās nejauši.
Tādēļ Horhe Kruss no Mehiko Mehānisko un elektronisko inženierzinātņu profesionālās skolas un Niko Deklērks no Džordžijas Tehnisko zinātņu institūta nolēma noskaidrot, kā atbalsis rodas. Viņi izmērīja skaņas frekvenci, kas rodas, cilvēkiem staigājot pa El Castillo piramīdu un pa Mēness piramīdu Teotivakanā Mehiko pievārtē.
Abu piramīdu pakājē zinātnieki ierakstīja skaņu, kas radās, studentiem kāpjot augšup pa trepēm. Lietus līšanu atgādinošais troksnis tika konstatēts pie abām piramīdām. No tā zinātnieki izsecināja, ka dobjā trokšņa radīšanā vainīgs nav tukšums zem El Castillo virsmas. Drīzāk atbalsis rodas, skaņas viļņiem plūstot augšup pa pakāpieniem un atsitoties pret rievoto virsmu. Tur viļņi tiekot lauzti, tādēļ rodas trokšņi kā lietus līšanas laikā. Turklāt tie izskanot visu kāpņu garumā.
Zinātnieki sliecas domāt, ka tieši lietus skaņas rašanās nav nejauša. Tiek uzskatīts, ka El Castillo ir veltījums dievam Kukulkanam, kurš tika attēlots kā spalvaina čūska. Taču H.Kruss sliecas domāt, ka templis izmantots arī lietus dieva Čaaka pielūgšanai. Savulaik viņa masku arheologi atrada gan uz El Castillo augšējās platformas, gan pie Mēness piramīdas.
Jāliek lietā iztēle
«Meksikāņu piramīdas, ja vien liek lietā mazliet iztēles, var uzskatīt par maiju civilizācijas mūzikas instrumentiem,» H.Kruss žurnālam New Scientist uzbur ainu, ka desmitiem vai pat simtiem maiju pie piramīdām izpildījuši kādu rituāla deju, kas skanējusi kā lietus līšana un tādējādi iepriecinājusi Čaaku. Tiesa, zinātniekam nav tiešu pierādījumu, ka tā ir noticis. Viņu pie šāda pieņēmuma aizvedušas zināšanas par līdzīgiem indiāņu rituāliem un netieši pavedieni.
«Lielākā daļa, ja ne visas, maiju piramīdu bija iecerētas kā svētie kalni, virs kuriem savāktos mākoņi un sāktu līt,» Bostonas Universitātes arheologs Fransisko Estrada-Belli piekrīt, ka indiāņi varētu pie tempļiem izpildīt dažādus rituālus, lai sausuma laikā izlūgtos dieva labvēlību lietus formā. Tomēr viņš nav drošs, ka piramīdas bijušas mūzikas instrumenti, jo maiju tekstos par tiem nekas neesot minēts.
Turklāt ir vēl kāds iemesls, kas varētu apgāzt abu zinātnieku teoriju. Abas piramīdas ir atjaunotas. «Autoriem ir jāsniedz ļoti labi argumenti, kādēļ viņiem šķiet, ka atjaunoto piramīdu virsma ir pietiekami līdzīga oriģinālajai,» saka Elizabete Greiema no Londonas Universitātes koledžas.
Kā iesaldētas
Iespējams, vairāk par maiju parašām un rituāliem izdosies noskaidrot no divām pilsētām, ko arheologiem nupat izdevies atrast Hučitanas pussalā. Ap divām piramīdām izvietotās deviņas apmetnes tūkstošgadi bijušas apslēptas cilvēkiem, jo tās bija «aprijuši» džungļi. Tādējādi maiju dzīvesvietas ir labi saglabājušās un tur palikuši daudzi indiāņu sadzīves priekšmeti. «Cilvēki vienkārši aizgājuši un visu atstājuši savās vietās,» arheologs Džordžs Bejs laikrakstam USA Today neslēpa sajūsmu par atklājumu, «tās ir kā sasalis mirklis laika ritumā.» Viņa vadītajai grupai izdevies atrast akmens nažus un cirvjus, graudu maļamo iekārtu un traukus. «Izskatās, ka cilvēki vienkārši atstājuši darbarīkus, lai vēlāk atgrieztos,» arheologs nespēj paskaidrot, kādēļ iedzīvotāji masveidā pametuši apmetni. Iespējams, vainīgs ir sausums.