«Banka grib atgūt naudu, pārdodot ķīlu, respektīvi, nekustamo īpašumu, nevis to apsaimniekot. Divas trešdaļas īpašumu, kas ar tiesu izpildītāju starpniecību nonāk izsolēs, nevilcinoties iegādājas fiziskas personas. Tas pierāda, ka aktivitāte nekustamo īpašumu tirgū pieaug, jo palielinās iedzīvotāju ticība ekonomiskajai stabilitātei,» izklāsta Swedbank valdes priekšsēdētājs Māris Mančinskis, uzsverot, ka pārsvarā izsolēs par skaidru naudu tiek nopirkti samērā lēti īpašumi, piemēram, dzīvokļi Rīgas mikrorajonos, kas maksā 10-15 tūkstošus latu, bet pastāv arī iespēja piesaistīt bankas aizdevumu pirkumam izsolē.
Arī SEB banka nepārņem nekustamos īpašumus, par kuriem nav nokārtotas kredītsaistības, un īpašumi nonāk izsolēs, skaidro SEB bankas pārstāve Anna Vilsone, piebilstot, ka vērojama pircēju interese par Rīgas centra dzīvokļiem, kā arī par zemi un mežu laukos, bet «par pārējiem objektiem saistībā ar ekonomisko situāciju reģionos interese ir limitēta».
Strādājošais ar vidējiem ikmēneša ienākumiem Rīgā var iegādāties aptuveni 43,5 m2 lielu īpašumu, rāda SEB bankas pētījumi, atklājot arī, ka 34% iedzīvotāju domā - nekustamā īpašuma cenas gada laikā nemainīsies.