Situācija varētu mainīties tuvākajos mēnešos, kad plānots sākt atbalsta programmu ģimenēm ar nepilngadīgiem bērniem mājokļa iegādei. Tās būtība - hipotekārā kredīta pirmo iemaksu galvos valsts, līdz ar to kredītņēmējam tā nebūs jāiemaksā uzreiz pirms kredīta saņemšanas, bet tā tiks ieturēta no kopējās izsniegtās kredīta summas. Praksē tas nozīmē, ka ģimenei nevajadzēs bankai uzreiz iemaksāt daļu pirkuma summas vai arī tā būs mazāka nekā citos apstākļos.
Iecerēts, ka galvojumu varēs saņemt arī nepilnās ģimenes un pāri, kas dzīvo civillaulībā, Dienai stāsta Ekonomikas ministrijas (EM) Būvniecības un mājokļu politikas departamenta direktores vietnieks Mārtiņš Auders. Banku noteiktā pirmā iemaksa, kura jāiemaksā uzreiz, vēl pirms kredīta saņemšanas, parasti ir 15-20% no kredīta summas. Atbalsta programma paredz, ka ģimene ar vienu nepilngadīgu bērnu varēs saņemt galvojumu 10% apmērā no kredīta summas, ar diviem bērniem - 15% apmērā, bet ar trim un vairāk - 20% apmērā. Taču, ja kredītņēmējs nebūs spējīgs pildīt savas saistības ar banku un tiks pasludināts par maksātnespējīgu, valsts galvotā pirmā iemaksa bankai tiks segta no valsts budžeta, proti, to samaksās visi nodokļu maksātāji.
Programma paredzēta trīs gadiem ar kopējo summu 6,3 miljoni eiro un plānots atbalstīt tūkstoti ģimeņu. To iecerēts skatīt valdībā 28. februārī. Jāpiebilst, ka šāda programma jau darbojās no 2007. līdz 2009. gadam, taču tika pārtraukta krīzes gados.
Latvijas Kredītbanku asociācija jau norādījusi, ka pirmās iemaksas apjoms ir lielākais šķērslis cilvēku nespējai saņemt hipotekāro kredītu. Ja dzīvokļa cena ir 80 000 eiro, tad pirmā iemaksa - 16 000, kurus lielākā daļa potenciālo kredītņēmēju vienkārši nav spējīgi sakrāt.
M. Auders stāsta, ka pirmā iemaksa parasti tiek dzēsta septiņu gadu laikā, līdz ar to 2022 . gadā pirmās galvotās summas jau būs dzēstas un varēs atkal izsniegt jaunu galvojumu. Ģimenēm nebūs nekādu valsts noteiktu ierobežojumu, cik lielu dzīvokli tās vēlas iegādāties un par kādu summu. Taču, tāpat kā līdz šim, bankas rūpīgi izvērtēs katra klienta maksātspēju, lemjot, cik lielu aizdevumu piešķirt. M. Audera ieskatā programmas lielākais pluss ir tas, ka pirmā iemaksa, kas var sasniegt pat vairākus desmitus tūkstošus latu, nebūs jāsamaksā visa uzreiz, bet būs iekļauta kopējā izsniegtajā kredīta summā.
EM pārstāvis atzīst, ka valsts rēķinās ar iespēju, ka daļa galvoto pirmo iemaksu būs jāzaudē, jo ne visi kredītņēmēji būs spējīgi pildīt savas saistības.
Demogrāfs Ilmārs Mežs Dienai iecerēto atbalsta programmu vērtē ļoti atzinīgi, vienīgi piebilstot: tā risina tikai veiksmīgāko ģimeņu problēmas, jo ne tuvu visi vecāki ar nepilngadīgiem bērniem var atļauties paņemt kredītu. Tam piekrīt Māmiņu kluba vadītāja Sandija Salaka, kas Dienai atzīst - šāds risinājums palīdzētu iegādāties savu dzīvokli daudzām ģimenēm, kuras mājokli īrē, taču tas ir attiecināms tikai uz vidusslāni. «Ir gana daudz ģimeņu ar vairākiem bērniem, kuras dzīvo saspiestībā un šaurībā, taču ienākumi ir tādi, ka kredīts ar vai bez valsts galvojuma «nespīd». Tajā pašā laikā ir daudzas ģimenes, kuras savu īres maksu labprāt novirzītu kredītmaksājumiem par savu īpašumu, taču nespēj sakrāt pirmajai iemaksai. Līdz ar to valsts galvota pirmā iemaksa daudzām ģimenēm ļautu uzlabot savus dzīves apstākļus,» pārliecināta S. Salaka.
Stopiņu novada daudzbērnu ģimenes biedrības Māra vadītāja Anda Višķere Dienai stāsta, ka palīdzība ar mājokli daudzbērnu ģimenēm būtu ļoti nepieciešama, jo dažas no tām pat dzīvojot kopmītnēs. Taču viņa šaubās, cik lielu daļu daudzbērnu ģimeņu aptvers piedāvātā atbalsta programma, jo to ienākumi ir pārāk niecīgi, lai saņemtu kredītu.
Saskaņā ar Latvijas Komercbanku asociācijas datiem vidējais hipotekārā kredīta ņēmējs ir ģimenes cilvēks 30-40 gadu vecumā ar augstāko izglītību un ienākumiem, kas ir augstāki par vidējiem valstī. Jāatgādina, ka pērnā gada pēdējā ceturksnī vidējā bruto alga valstī bija 508 lati jeb 727 eiro, un šādi ienākumi bija tikai 9% iedzīvotāju.