Pirmatklājēja prieks nomaļa tempļa drupās
Pievienot komentāru
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.
Bez nosaukuma
Ir agrs svētdienas rīts, un es stāvu pie aizsarggrāvja, kas
rakts jau XII gadsimtā. Virs ūdeni klājošajām lotosa lāpām turas
viegla migliņa. Dambja otrā galā ir Bantīejkhmara (Banteay
Chhmar) - viens no lielākajiem tempļiem, kas būvēts senās
Khmeru impērijas laikā. Kādu laiku šī vieta piederēs tikai man un
maniem draugiem.
Ejam iekšā. Izrādās, tomēr neesam vieni, jo
kāds vietējais uz ganībām dzen savas govis. Un vēl ir kāds
mūrnieks, kurš pārved mūs pāri sakritušajiem akmeņiem līdz pat
svētajam tornim. Šāda sabiedrība mums netraucē.
Kambodžas
slavenākais tempļu komplekss Ankorvats atrodas aptuveni 100 km uz
dienvidaustrumiem. Pēc ceturtdaļgadsimtu ilgušā pilsoņu kara to
atkal sākuši apmeklēt tūristi. Daudz tūristu. Vairāk nekā miljons
gadā. Aktīvākajās dienas stundās pat veidojas gājēju
sastrēgumi.
Taču, dodoties vairāk uz nomalēm, var atrast vietas,
kas aizvien piedāvā vientulību un pirmatklājējā dod piedzīvojumu
baudu. Bantīejkhmara ir viena no šādām vietām. Līdz tai ir vairākas
stundas pa diezgan nelīdzenu un putekļainu ceļu. Ja gribat palikt
pa nakti, jārēķinās ar pašām primitīvākajām naktsmājām: sveču
izgaismotas istabas vietējo cilvēku mitekļos un ūdens vannai, kas
tiek pasmelts no jau minētā aizsarggrāvja.
Es paliku pa nakti,
un tieši tas bija vislielākais ieguvums. Modos agri, tāpat kā visi
pārējie, un devos īsā pastaigā. Satiku kluksti, kas uzraudzīja
cāļus. Satiku puikas, kas kūra no dubļiem būvētu cepli, lai tajā
apstrādātu kokogles. Es iepazinu ne tikai templi, bet dzīvi ap to.
Ciemā dzīvo vairāki tūkstoši cilvēku - rīsa audzētāji, lopkopēji un
tirgotāji -, un viņu mājas ielenc seno templi no visām četrām
pusēm. Viņi aizsarggrāvja krastos audzē dārzeņus, viņi glabā salmus
ne tik vecajās tempļa ēkās, kas izkaisītas pa visu ciemu. Pagātne
te sadzīvo ar tagadni.
Turklāt uzturēšanās šeit sniedz
gandarījumu, ka kaut vai ar mazumiņu varu palīdzēt valstij, kas
aizvien atkopjas pēc ilgā konflikta, - te paliek mani dolāri.
Vietējiem ir mobilie tālruņi (tos uzlādē ar ģeneratoru), dažiem ir
mazi traktori, taču tās ir vienīgās lietas, kas liecina par jelkādu
rocību.
Pagātne tagadnē
Bantīejkhmara ir buvēta Khmeru impērijas pēdējā lielajā
celtniecības periodā. Budistu karaļa Džajavarmana VII inženieri
plānoja ar vērienu. Ārējā kantainā aizsarggrāvja sāni ir apmēram
pusotru kilometru gari. Iekšā kā kvadrāts izrakts vēl viens līdzīgs
grāvis, kas ieskauj pašu templi.
Pirms vairāk nekā gadsimta
franču arheologs Etjēns Emonjē nopūtās, ka templis ir pārvērties
par vārdos neaprakstāmām drupām. Savā ziņā tāds tas ir joprojām,
lai gan tajā rosās neliela restauratoru komanda. Taču tieši tas ir
viens no piedzīvojuma elementiem. Ložņāt pāri milzīgajiem
sakritušajiem akmens bluķiem un pašam atklāt torņus, pagalmus un
ceremoniju takas.
Templis oficiāli vairs nav reliģiska vieta,
taču vietējie to aizvien uzskata par svētvietu. Vienā no kambariem
atradām pagaidu svētnīcu ar Budas attēlu un kūpošu vīraku.
Visbiežāk te cilvēki nāk, kad tos nomocījis sausums - viņi aizlūdz
par lietu.
Viena no labākajām tempļa daļām ir simtiem pēdu
garais bareljefs uz ārējā mūra. Ziloņu gājieni, kalpoņu ieskautas
prominentas kundzes, ciemata iedzīvotāji laivās un citas lietas,
kas raksturo dzīvi pirms 900 gadiem. Daudz kaujas skatu ar
nedraudzīgo čampu zemi kaimiņos.
Līdzīgus akmens grebumus var
redzēt arī Ankorvatā. Atšķirība ir tikai tā, ka te pie tiem nav
jādrūzmējas. Pirmajā dienā satikām grupu ar 20 franču tūristiem,
otrajā vispār neviena cita svešinieka.
Pēcpusdienā devāmies
izpētīt, ko senie khmeri spēja paveikt ar ūdeni. Austrumos no
tempļa ir iespaidīga izmēra ūdenskrātuve. Vēsturnieki strīdas, vai
tā bijusi simboliska nodeva mītiskajai Radības jūrai vai
apūdeņošanas sistēmas sastāvdaļa, vai varbūt abi divi. Jebkurā
gadījumā ūdenkrātuves izmērs ir iespaidīgs.
Nakti pavadīju pie
vietējās ģimenes, ļoti viesmīlīgiem cilvēkiem. Man bija pašam sava
istaba, pudele ar ūdeni, moskītu tīkls un liela luksusa prece -
automašīnas akumulators, kas deva strāvu fluorescējošajai lampai.
No rīta noskaloju seju nedaudz duļķainajā ūdenī un devos pastaigā.
Brokastis bija centrālajā tirgū. Nūdeļu zupa ar vistas gaļu. Ļoti
laba. Nekādu restorānu te nav.
Praktiski
Sabiedriskais transports uz Bantīejkhmaru nekursē. Braucienu
palīdz noorganizēt vietējās tūrisma firmas, piemēram, Sīemrīebas
pilsētā. Taksometru vai motociklu var sarunāt arī uz savu roku.
Jārēķinās, ka tas ir vismaz četru stundu brauciens.
Populārākā
sezona Kambodžas apmeklēšanai ir ziema. Izvairieties turp doties
martā, aprīlī un maijā, jo šie mēneši ir paši karstākie! Nav
jābaidās no tā dēvētās lietus sezonas, kas ilgst no vasaras vidus
līdz rudenim, - lietusgāzes kā pēc pulksteņa uznāk tikai vēlās
pēcpusdienās.
Naktsmājasviesu namā vai pie vietējiem palīdz
noorganizēt franču bezpeļņas organizācija. Koordinators ir Tats
Sofals - [email protected].
Vairāk informācijas
mājaslapā Tourismcambodia.com
Seko mums
Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!
Ziņas e-pastā
Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!
0 komentāri