Pret to Centrālās vēlēšanu komisijas sēdē otrdien iebilda CVK locekle Elizabete Krivcova no SC, pēc kuras domām biļetenā būtu nepieciešams skaidrojums par Satversmes grozījumu saturu. CVK priekšsēdis Arnis Cimdars atsaucās uz līdzšinējo referendumu praksi, kurā tādi skaidrojumi balsošanas zīmē nav ietverti. Turklāt šajā gadījumā tam vajadzētu būt ļoti plašam, jo Satversmes grozījumu ierosinātāji aicina veikt izmaiņas vairākos tās pantos. Pēc E. Krivcovas lūguma CVK pārstāvji vienojās, ka iecirkņos jānodrošina informatīvā materiāla pieejamība, lai balsotājiem ir skaidrs, ko viņi gatavojas atbalstīt. Jāatgādina, ka daži politiķi, piemēram, bijušais Valsts prezidents Valdis Zatlers (ZRP), aicinājuši atbalstīt latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, ko mazāk informēts vēlētājs varētu uztvert kā mudinājumu ievilkt plus zīmi ailītē «par».
Valsts prezidents Andris Bērziņš ir gan paziņojis, ka referendumā nepiedalīsies, gan aicinājis katru pilsoni darīt kā, viņš grib. Jaungada uzrunā tautai prezidents uzsvēra, ka Satversmes pamatprincipi, starp kuriem ir arī latviešu valoda kā vienīgā valsts valoda, «ir rakstīti ar mūsu tautiešu asinīm, tos grozīt nozīmētu likvidēt šo valsti un atstāt latviešus bez Latvijas». A. Bērziņš uzsvēra, ka neatkarīgi no tā, kāds būs katra pilsoņa lēmums par dalību referendumā un balsojumu tajā, «apzinieties, ka balsojums par valsts valodas statusa maiņu vienlaikus būs balsojums pret Latviju kā valsti». A. Bērziņš aicināja padomāt, kādēļ tas notiek šobrīd un kam šāda sabiedrības šķelšanās ir izdevīga.
Kā Saskaņas centrs, kura vairāki līderi ir parakstījušies par šo Satversmes grozījumu ierosināšanu, tā labējās Saeimas partijas ir aicinājušas savus vēlētājus doties uz referendumu - SC rosina balsot «pēc sirdsapziņas», bet latviskās partijas pret krievu valodu kā otro valsts valodu. Premjera padomniece Sarmīte Ēlerte apstiprināja, ka tiek apsvērta iespēja sagatavot pilsoniskās izglītības programmu, lai skaidrotu cilvēkiem valsts pamatus. Taču nav pieņemts lēmums ne par šādas darba grupas veidošanu, ne par valsts finansiālo līdzdalību informēšanas kampaņā. Atsaucoties uz vairākiem konstitucionālo tiesību ekspertiem, S. Ēlerte uzsvēra, ka valstij ir pienākums saviem pilsoņiem skaidrot, kas ir Latvijas valsts pamati. CVK otrdien izskatīja arī pēc VL-TB/LNNK iniciatīvas sagatavoto Mandātu un iesniegumu komisijas lūgumu publiskot to Saeimas deputātu uzvārdus, kuri ir parakstījušies par šiem Satversmes grozījumiem, tādējādi pārkāpjot Satversmi un deputāta svinīgo solījumu. CVK lūgumu noraidīja, jo tās kompetencē neesot šādas informācijas sagatavošana.