Deklarācijā norādīts, ka pie universitātes tipa augstākās izglītības iestādēm piederētu universitātes, augstskolas un akadēmijas, kas īsteno maģistrantūras un doktorantūras programmas, bet pie neuniversitātes tipa augstskolām - koledžas un augstskolas, kuras īsteno pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas un bakalaura programmas. Latvijas Universitātes rektors Mārcis Auziņš norādīja, ka šāds dalījums ir nepieciešams, lai katrai augstākajai izglītības iestādei būtu sava misija un uzdevumi. Piemēram, dažu augstskolu mērķis būtu sagatavot zinātniekus, savukārt citu - nozares praktiķus. Šajā gadījumā augstskolas saņemtu finansējumu konkrētam uzdevumam. «Ja visas augstskolas nedarīs vienu un to pašu, bet katrai būs savi uzdevumi, mums pietiktu līdzekļu, lai finansētu augstāko izglītību daudz labāk nekā šobrīd,» atzīmēja M. Auziņš. Tomēr AIP priekšsēdētājs Jānis Vētra Dienai norādīja, ka konkrētais sadalījums nav veids, kā risināt augstskolu finansēšanu, bet ir starptautiskās konkurētspējas jautājums.
Iesaistītās puses arī vienojās, ka pamatā ir jābūt objektīviem kritērijiem, piemēram, rezultātiem pētniecībā. Tāpat tika atzīmēts, ka ne visas augstākās izglītības iestādes varētu precīzi ietilpt kādā no kategorijām, tāpēc būtu iespējami arī citi varianti.
Lai gan arī par šo jautājumu izvērsās plašas diskusijas, Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāre Sanda Liepiņa norādīja, ka nepieciešams saprast, ar kādu mērķi šo augstskolu dalījumu veidot. Kamēr šādas skaidrības nav, citu reformu vārdā viņa aicināja šo jautājumu atlikt.
Deklarācijā ir iekļauti arī jautājumi par augstākās izglītības mērķiem, pārvaldības principiem, finansēšanas modeļiem un augstskolu lomu reģionos. Deklarācijas gala versija tiks iesniegta atbildīgajām valsts institūcijām, tostarp IZM un AIP.