Latvija ir viena no valstīm, kas piedalās šajā inovatīvajā projektā. Kopā ar mums iesaistījušās vēl tādas valstis kā Lielbritānija, Spānija, Beļģija un Slovēnija. Projekta dalībvalstīs piemērota kopīga metodoloģija - tieša ekspertu saruna ar iedzīvotājiem, atšķiras tikai mērķauditorijas. Piemēram, Rīgā uzrunāti Teikas un Juglas iedzīvotāji, kā arī pilsētas centra augstskolu studenti, savukārt Ļubļanā Slovēnijā tie ir studenti un atsevišķi uzņēmumi.
Kā atzīst projekta koordinatore, viens no aktivitāšu mērķiem ir energoefektivitātes paaugstināšana, kā arī pilsētas iedzīvotāju pārvietošanās paradumu mainīšana: «Kā zināms, viena no Rīgas vides kvalitātes problēmām ir gaisa piesārņojums. Veicinot dažādus alternatīvus pārvietošanās veidus, iespējams samazināt satiksmes sastrēgumus, kā rezultātā paaugstinātos iedzīvotāju dzīves kvalitātes līmenis.»
Rīgu projekta ietvaros pārstāv Rīgas domes Satiksmes departaments, tā uzdevums ir informatīvo materiālu sagatavošana un piegāde mērķauditorijai. Šo funkciju nodrošināšanas nolūkos piesaistīta sabiedrisko attiecību aģentūra Prospero.
Lai nodrošinātu projekta partneru zināšanas par personalizētās ceļojumu plānošanas metodes lietojumu, kā arī iepazīstinātu ar galvenajiem uzdevumiem un pasākumiem tās ieviešanas procesā, 2013. gada beigās Rīgas domes Satiksmes departamenta un SIA Prospero pārstāves apmeklēja speciālu mācību semināru Anglijā.
Izveidoti informatīvie materiāli par sabiedriskā transporta un divriteņa lietošanas iespējām pilsētnieku pārvietošanās maršrutos. Īpaši apmācīti eksperti apmeklē mājsaimniecības un tiešā komunikācijā piedāvā bezmaksas konsultāciju, karti un citus materiālus par gudriem pārvietošanās risinājumiem pilsētā. Kā norāda Olita Anča, projekta ietvaros svarīgi rosināt cilvēkiem pārdomas par pašreizējā pārvietošanās veida efektivitāti, kā arī par tā nozīmi vides aizsardzībā.
Projekta rezultātu novērtējuma monitorings notiek pēc vienotas metodes - sākotnēji, vēl pirms konsultantu došanās pie mērķauditorijas, izvēlētajā projekta zonā tika veikta iedzīvotāju aptauja par pārvietošanās paradumiem un to maiņu. Īstermiņa rezultātu novērtējuma datu iegūšanai aptauja tika veikta arī trīs mēnešus pēc mājsaimniecību apmeklējuma. Gadu pēc projekta noslēguma - 2015. gada decembrī - plānots arī ilgtermiņa ietekmes novērtējums.
2015. gada sākumā, noslēdzoties projekta aktivitātēm, paredzēts organizēt noslēdzošu metodoloģijas semināru, kurā katrs projekta partneris dalīsies iegūtajā pieredzē vienotās metodoloģijas lietojuma adaptācijā. Seminārā varēs piedalīties arī pārstāvji no tām dalībvalstu pašvaldībām, kas būs izrādījušas interesi par personalizētās ceļojumu plānošanas izmantošanu.
«Ceram, ka šī projekta aktivitāšu rezultātā riteņbraucēju skaits pilsētā palielināsies vismaz par 5-6%. Pēdējos septiņos gados Rīgā realizēti vairāki riteņbraukšanu veicinoši projekti, arī Pro.Motion - projekts velotransporta izmantošanas attīstības veicināšanai dzīvojamos rajonos (2007-2010), CARMA - jaunu efektīvu velobraukšanu veicinošu mārketinga metožu attīstībai (2010-2013). Noteikti izmantosim iespēju arī turpmāk iesaistīties starptautiskās sadarbības projektos, lai iepazītos un izmantotu citu Eiropas pilsētu pozitīvo pieredzi alternatīvu pārvietošanās veidu popularizēšanā,» stāsta Olita Anča.
PTP-Cycle projekts ilgst no 2013. līdz 2016. gadam, un to līdzfinansē Eiropas Savienības programma Saprātīga enerģija Eiropai.