Ja tas nostrādās, plūdus Pļaviņās varētu arī novērst, taču pirmdienas vakarā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta un pašvaldības pārstāvji vēl neņēmās prognozēt, kā viss beigsies. Daži vietējie gan ir droši - plūdi būs.
«Visa ledus spridzināšana bija kaķim zem astes,» atmezdams ar roku, saka Jānis. Viņš kopā ar paziņām dažus metrus no ledus krāvumiem privātmājas pagalmā dedzina zarus, kamēr «vēl sausi». Sprāgstvielu lietošana esot bezjēdzīga, jo HES ūdenskrātuvē ir dolomīta klints, aiz kuras aizķeras ledus plātnes, un veidojas krāvumi, kas traucē ledum virzīties tālāk un paaugstina ūdens līmeni. «Upe nekad dzīvē nav ledu laidusi cauri. Ir jāspridzina pati klints, bet pie tās netiek klāt,» Jāni papildina Vladislavs. Ja no augšteces upe nesīs vēl ledu, krāvumi varot sasniegt pat divstāvu mājas augstumu un ūdens ienāks tuvāko māju pagalmos.
Kad Daugava pirmdien strauji sāka celties un tikai dažu desmitu centimetru pietrūka, lai Pļaviņu aizsargvalnis pārplūstu, zemessargi pie vietējās slimnīcas uzcēla ap pusmetru augstu dambi no smilšu maisiem. Tobrīd arī Kokneses novadā no krastiem izgāja Pērses upe, kuras nestie ledusgabali apdraudēja vietējo gāzesvadu. Taču, par laimi, ūdens līmenis ātri nokritās. Gan Koknesē, gan Pļaviņās atbildīgie dienesti apņēmās visu nakti dežurēt un uzmanīt, kā situācija attīstīsies.
Pļaviņu iedzīvotājs Aivars stāsta, ka iespējamajiem plūdiem ir gatavs. Par atskaites punktu viņš izmanto 1979.gada palos pieredzēto ūdens līmeni, kad Daugava smēlās viņa mājā iekšā pa logiem. Tagad viņš mēbeles un visu citu svarīgo salicis «gabaliņu virs palodzes.»
Pļaviņu novada domes priekšsēdētājas vietnieks Ainārs Arnītis apliecina - ja ūdens līmenis pārsniegs kritisko robežu, sāksies cilvēku evakuācija. Vietējie nešķiet pārāk satraukti par iespējamo apdraudējumu. Daudzi pilsētnieki un arī viesi pirmdien bija sanākuši skatīties ledus krāvumus un pie tiem priecīgi fotografējās.