Mārtiņš Pļaviņš
Dienas vidū nebiji optimistisks. Kas mainījās?
Pusfinālā ļoti labi nospēlējām. Tas vairoja pārliecību par saviem spēkiem. Finālā pret Tomu un Ruslanu ļoti gribējās revanšēties par dienas vidū piedzīvoto zaudējumu un pierādīt, ka mēs varam viņus vinnēt.
Fināla otrajā setā jums izdevās brīnumaina izglābšanās…
Jā, bet pirmo setu mēs līdzīgā situācijā zaudējām. Beigās zaudējām piecu punktu pārsvaru. Otrajā setā no tādām pašām auzām izlīdām. Tas arī palīdzēja uzvarēt trešajā setā.
Bija ne tikai lieli mīnusi uz tablo, bet arī pamatīga psiholoģiskā bedre pēc apšaubāmiem tiesnešu lēmumiem?
Ja godīgi, tā arī bija. Tos lēmumus bišķiņ nesapratām, bija arī sarkanā kartīte, tāpēc emocionāli bijām nosēdušies. Tajā brīdī paveicās, ka spējām tikt atpakaļ. Jānis [Pēda] vairākas reizes labi nospēlēja aizsardzībā un blokā. Bieži tā negadās atspēlēties.
Tikai paveicās?
Parasti Pasaules kausā Jānim neizdodas uzlikt tik daudz bloku kā šoreiz. Pārsvarā pietrūkst kāda bloka, tāpēc zaudējam. Šajā turnīrā Jānis jau labāk zināja pretiniekus, un viņam tā spēle aizgāja. To uzskatu par veiksmi un ceru, ka arī turpmāk viņš blokā jutīsies drošāk.
Vai varējām redzēt līmeni, kādā ikdienā cīnāties pasaulē?
Labāko četru dueļu spēlēs tā noteikti var teikt. Mēs paši reitingā bijām viszemāk no četrinieka. Gan kanādieši, gan Toms ar Ruslanu mums ir nedaudz priekšā, bet Saša ar Jāni Šmēdiņu ir pašā augšā. Tas, ka apsteidzām šīs visas komandas, ir mums liels sasniegums.
Cik noderīgs šis turnīrs jums bija, gatavojoties pasaules čempionātam?
Ļoti labi bija tas, ka sanāca daudz spēļu. Nācās spēlēt uz noguruma fona. Jānis varēja pārbaudīt savas iemaņas spēlē ar galvu. Tad, kad viņš jūtas ļoti labi, viņš iet un velk. Noguris nevar tik augstu uzlēkt, vairāk jādomā ar galvu. Tas mums bija ļoti svarīgi. Protams, uzvara turnīrā arī ir ļoti svarīga. Grūti teikt, vai trenēšanās un nespēlēšana būtu lietderīgāka. Mums pietrūkst darba apjoma, tāpēc mums šoreiz bija pat labāk spēlēt un gūt grūtas uzvaras. Nezinu, kā tas atspoguļosies pasaules čempionātā, bet kā komanda mēs ieguvām.
Paspēsiet atjaunoties līdz startam Polijā?
Patiesībā šodien ir ļoti grūti. Viss sāp. Vēl gan ir laiks, turklāt uz Poliju līdzi brauks olimpiskās vienības fizioterapeits, tāpēc noteikti visam jābūt kārtībā. Smiltis bija smagas. Sajūta bija, kā spēlējot zālē. Piezemēšanās bija uz cietāka pamata, nekā ierasts. Tiesa, ja Polijā uzlīs lietus, apstākļi būs tuvu šiem.