«Tautas kustības minimālais mērķis ir sasniegts, mēs nolēmām vairāk neturpināt šo sadarbību, lai nediskreditētu viens otru un lai kustība varētu sadarboties arī ar citām partijām,» žurnālistiem pēc kustības padomes sēdes sacīja A. Ēķis. Holdinga _Baltijas lāse_ priekšsēdis Atis Sausnītis pieļauj, ka atdalīšanās no partijām ļaus veicināt sadarbību ar valdības sociālajiem partneriem un citiem politiskajiem spēkiem.
A. Ēķa teiktais bija pretrunā ar to, ko divas stundas agrāk pēc apvienības Par labu Latviju! valdes sēdes pavēstīja A. Šlesers - viņš informēja, ka pēc Gunta Ulmaņa atkāpšanās no apvienības vadības to ir nolemts uzticēt vienam no diviem uzņēmējiem, kurus kustība deleģēšot PLL valdē - tajā būtu vēl pieci pārstāvji no Tautas partijas, LPP/LC, kā arī no Ogres, Rēzeknes un Daugavpils reģionālajām partijām. Dienas otrajā pusē A. Šlesers atzina, ka ir bijuši vairāki attīstības scenāriji, bet, viņa teiktajā klausoties, radās sajūta, ka A. Šleseram nav skaidrs, ko darīt tālāk. Arī jauno līderi PLL pirmdien neizraudzījās. Uz vaicāto, vai kā kustības un partiju apvienības dibinātājam viņam nav nedaudz sērīgi, ka viss tā beidzies, A. Šlesers atbildēja: «Nu ko jūs!? Mēs gatavosimies pašvaldību vēlēšanām. Esmu 13 gadus politikā, bijis gan valdībā, gan opozīcijā, mani ir nodevuši, bet vienmēr esmu gājis uz priekšu.» Tautas partijas priekšsēdis Andris Šķēle notikušo nodēvēja par «politikas nodalīšanu no saimnieciskās darbības».
Arī pirmo atjaunotās Latvijas Valsts prezidentu Gunti Ulmani apvienībā uzaicināja A. Šlesers kādā no sanāksmēm, kas notika pie Gunāra Ķirsona atpūtas kompleksā Lido. Uzņēmēju kustībā bija vairāki G. Ulmaņa domubiedri, un kā šīs kustības pārstāvis, nebūdams nevienā no partijām, G. Ulmanis tika ievēlēts Saeimā. Pirms vēlēšanām tagadējais satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS) Dienai sacīja: «Nevaru saprast, kāpēc ģenerālim gribas būt par pulkvedi un pēc vēlēšanām - sliktākajā gadījumā par seržantu.» Politiskais konkurents bija novērojis, ka cilvēku attieksme pret G. Ulmani pēc viņa iesaistīšanās politikā vairs nav tāda, kādu viņš būtu pelnījis kā prezidents. 1993. gada vasarā 5. Saeimā, kura G. Ulmani izraudzījās par prezidentu, viņš bija ievēlēts no Latvijas Zemnieku savienības.
«Katram pasākumam ir savs tērps un sava publika. Paiet svētki, un vienmēr kaut kas ir jāmaina. Jau PLL tapšanas laikā bija saruna, ka veidojam savu politisko apvienību tam mirklim, ko sauc par vēlēšanām. Vēlēšanas nebeidzās slikti, bet nav tik labi, kā gribējām,» sacīja G. Ulmanis sestdien intervijā Dienai. A. Sausnītis, kurš tāpat kā Guntis Rāvis vairs nevēlējās darboties PLL valdē, kurā seši cilvēki bija no kustības, domā, ka G. Ulmaņa lēmums ir loģisks, ja reiz «tauta nobalsoja par citiem un apvienība ieguva tikai astoņas vietas1».
PLL valdes sēdē, kas notikusi pirms nedēļas, uzņēmēji atzinuši, ka saistība ar partiju, kas nav pie varas, viņu darbībai ir traucējoša. Drīz pēc tam arī G. Ulmanis nāca klajā ar paziņojumu, ka vairs nevēlas vadīt apvienību, bet vēl nebija paziņojis par aiziešanu no valdes. Tobrīd vēl bija doma, ka apvienību varētu vadīt Saeimas frakcijas priekšsēdis Edgars Zalāns, kuram šāda amatu savienošana nešķiet pareiza. Vērojot politiķu izturēšanos pirmdien, bija arī iespaids, ka TP līderi nesteidz palīdzēt A. Šleseram kā apvienības dibinātājam grūtajā brīdī, bet noskatās, kā viņš no šīs situācijas izkulsies. Dažuprāt, ja uz apvienības bāzes būtu izveidota viena partija, kas tagad jau šķiet pilnīgi neiespējami, G. Ulmanis nebūtu atkāpies no līdera amata. «Viņš ir izmēģinājis, kā ir vadīt politisko spēku. Tagad pietiek. Ulmanim tomēr labāk patīk būt bijušajam Valsts prezidentam,» atzina kāds viņa domubiedrs.