BJVP 1992. gadā izveidoja Vācija un Dānija, lai stiprinātu nule atjaunoto Austrumeiropas valstu ekonomiku. Šobrīd padomē ietilpst 11 valstu - Zviedrija, Somija, Igaunija, Latvija, Lietuva, Vācija, Polija, Dānija, Norvēģija, Islande un Krievija. Dalībvalstis prezidentūru uzņemas uz vienu gadu - Polija to pārņem no Igaunijas, savukārt Latvija padomē prezidējošās valsts pienākumus pēdējo reizi pildīja 2007. un 2008. gadā. Galvenā uzmanība tradicionāli tiek vērsta uz Baltijas jūras valstu ekonomisko attīstību, sadarbību un vides jautājumiem.
Sakarā ar konfliktu Ukrainā arī jūras padomes pārstāvji, tāpat kā kolēģi daudzviet citur, pēdējos gados attiecības ar Krieviju iesaldēja. Polijas Ārlietu ministrijā sacīja, ka, visticamāk, arī viņu prezidentūras laikā nekas nemainīsies, ja vien pēkšņi netiks rasts risinājums saspīlētajai ģeopolitiskajai situācijai. Bet, kā citā preses konferencē teica kultūras ministre Malgožata Omilanovska, piemēram, ielūgums uz BVJP kultūras ministru samitu septembrī Krievijai gan ir nosūtīts.
Tāpat prezidentūras sakarā 2016. gada sākumā Polija rīkos samitu, kurā diskutēs par klimata maiņu ietekmi uz Baltiju. Vides ministrijā atgādināja, ka klimata pārmaiņas nopietni ietekmē visu reģionu un tādēļ esot īpaši svarīgi «atrast labāko pieredzi» un tajā dalīties. Arī vides ministrs Macejs Grabovskis skaidroja, ka kontakti ar Krieviju nav pilnīgi pārtraukti arī vides un ekoloģijas sfērā, jo «tas nebūtu izdevīgi videi» - lielvalstij ir liela ietekme uz jūras reģiona apkārtni.
Polija savas prezidentūras laikā grasās uzlabot civilo drošību un kodoldrošību Baltijas jūras reģionā. Tādēļ tā sāks starptautisku apmaiņu ar datiem, kuri varētu liecināt par radioaktivitāti un cita veida piesārņojumiem jūrā, uzlabos spektrometriju laboratoriju sadarbību un veidos meistardarbnīcas glābšanas dienestu darbiniekiem. Tā plānots uzlabot Baltijas valstu spēju kopīgi strādāt ārkārtas situācijās.
Kultūras prioritāte ir meklēt iespēju pelnīt ar radošumu. «Uzsvars tiks likts uz dažādu jau esošo sadarbību un jaunu kultūras organizāciju un institūciju kopdarba rezultātu uzlabošanu,» teikts poļu BJVP programmā. Piemēram, kā vienu no ekonomiski izdevīgām kultūrās sfērām Polija redz videospēļu industriju. Tādēļ, kā Dienai atzina kultūras ministre, plānots izmantot finanšu instrumentus, kas ļautu sniegt atbalstu elektronisko izklaižu veidotājiem, un novembrī Krakovā paredzēts seminārs par spēļu industrijas potenciālu Baltijas reģionā.