Lolo iespaidīgus plānus
Atšķirībā no daudzām citām - nosacīti par Eiropas austrumu reģionu dēvētajām - valstīm Polija ir gatava savā energoapgādē investēt apjomīgus līdzekļus. Polijas ekonomikas ministra Januša Pehociņska teiktais liecina, ka līdz 2016. gadam kopumā elektropārvades tīklos plānots investēt vairāk nekā astoņus miljardus zlotu jeb gandrīz divus miljardus eiro, savukārt līdz 2025. gadam plānotās investīcijas veidos 23 miljardus zlotu jeb gandrīz 5,4 miljardus eiro.
Savukārt Polijas Ekonomikas ministrijas publiskotie dokumenti liecina, ka Polijas nākotnē plānoto elektroenerģijas ražošanas jaudu attīstības plāni ir ļoti vērienīgi - valstī plānots attīstīt gan atomelektrostacijas ar kopējo jaudu 6000 megavatu, gan ar oglēm darbināmas elektrostacijas ar kopējo jaudu līdz 8200 megavatiem, gan arī ar dabasgāzi darbināmas elektrostacijas ar kopējo jaudu līdz 5500 megavatiem. Patlaban būvniecība sākta elektrostacijās ar kopējo (tā dēvēto - uzstādīto) jaudu 4300 megavatu, lielāko daļu jeb 2800 megavatu veido jaunas ogļu termoelektrostacijas, savukārt gandrīz 900 megavatu - jaunas dabasgāzes termoelektrostacijas, liecina Polijas Ekonomikas ministrijas pārskats.
Tiesa, jauno elektrostaciju projektu īstenošana nenotiek bez sarežģījumiem - apjomīgos projektus aktīvi apstrīd vides aizstāvības organizācijas un izskan arī bažas par iecerētās attīstības ekonomisko pamatotību. Piemēram, viens no apjomīgākajiem projektiem - 1800 megavatu ogļu elektrostacija Polijas dienvidu Opoles pilsētā - ir maksājis amatu Polijas valsts energokompānijas PGE vadītājam Kšištofam Kiljanam. Uzņēmuma vadītājs atkāpies pēc tam, kad izskanēja informācija, ka valdība izdarījusi spiedienu uz kompāniju, mudinot turpināt projektu, lai arī vēl pērnā gada aprīlī tas atzīts par ekonomiski nepamatotu.
Cenas Polijā svārstīgākas
Polijas elektroenerģijas biržas Towarova Gielda Energii statistika liecina, ka tomēr kopumā Polijas elektroenerģijas tirgum raksturīgākas ievērojami lielākas svārstības nekā Skandināvijas valstu tirgū, kurš lielā mērā nosaka cenas Baltijā. Saskaņā ar biržas statistiku, piemēram, šogad martā vidējā elektroenerģijas cena Polijas elektroenerģijas tirgū veidoja 40,39 eiro par megavatstundu, savukārt vidējā cena «pīķa stundās» sasniedza 44,35 eiro par megavatstundu, tomēr ikdienas tirdzniecības rezultātos novērojams, ka aprīlī elektroenerģijas cenas atsevišķās stundās visai regulāri pārsniegušas arī 130 eiro par megavatstundu, un salīdzinājumam jāmin, ka šāds cenu līmenis šajā periodā Nord Pool Spot biržā praktiski nebija vērojams.
«Polijā elektroenerģijas ražošanas izmaksas galvenokārt atkarīgas no oglekļa emisijas kvotu cenām, jo spēkstacijās tiek izmantotas akmeņogles un brūnogles,» komentē Igaunijas uzņēmuma Eesti Energia meitas kompānijas Enefit valdes priekšsēdētājs Jānis Bethers.
Arī Latvenergo ražošanas direktors Māris Kuņickis pievērš uzmanību tam, ka, tā kā Polijas enerģētikas nozare ir ievērojami atkarīga no akmeņoglēm, ir grūti prognozēt iespējamās Polijas tirgus attīstības tendences, tomēr Polija ir viena no tām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kas iestājas pret ļoti ambiciozu atjaunojamo energoresursu mērķu noteikšanu. «Ņemot vērā šī brīža ogļu un emisiju kvotu cenas, Polija spēj ražot lētu elektroenerģiju, kas lielā mērā atbilst šīs valsts apjomīgā rūpniecības sektora vajadzībām,» skaidro M. Kuņickis.
Tomēr J. Bethers prognozē, ka, augot CO2 kvotu cenām, elektroenerģijas ražošanas izmaksas Polijā ievērojami paaugstināsies un radīsies liels pieprasījums pēc lētākas elektroenerģijas no citiem cenu apgabaliem.
Lietuva - prioritāte
Polija neslēpj, ka jaudīgs savienojums ar Lietuvu tai ir viens no prioritārajiem projektiem elektroenerģijas pārvades sistēmas attīstības jomā. Polijas ekonomikas ministrs J. Pehociņskis skaidro - projekts uzlabos arī elektroenerģijas apgādes stabilitāti un drošību Polijas ziemeļaustrumu un centrālajos reģionos, jo tajā plānots pastiprināt arī iekšzemes elektropārvades līnijas, kas savieno Polijas Varšavas reģionu, Polijas dienvidaustrumu reģionu, kur izvietota viena no jaudīgākajām valsts elektrostacijām - Belhatova -, un Polijas samērā mazāk apdzīvotos ziemeļaustrumu reģionus.
Lietuvas elektropārvades kompānijas Litgrid informācija liecina, ka, par spīti izskanējušajām bažām, kopumā starpsavienojuma attīstība notiek saskaņā ar plāniem. «LitPol Link projekta sagatavošanas darbi Lietuvā norit atbilstoši iecerēm - rekonstruēta apakšstacija Alītā, savukārt martā esam sākuši būvēt augstsprieguma līniju no Alītas uz Polijas robežu,» atklāj Lietuvas elektropārvades sistēmas operatora pārstāve Vilija Railaite. Pēc V. Railaites stāstītā, paveiktie darbi ļaus arī ķerties pie viena no nozīmīgākajiem starpsavienojuma elementiem - stacijas maiņstrāvas pārveidošanai līdzstrāvā. Šī stacija atradīsies Lietuvas pilsētā Alītā. Pēc V. Railaites prognozēm, visus darbus būs iespējams pabeigt plānotajā termiņā - līdz 2015. gada 1. decembrim. Arī ziņu aģentūras norāda, ka Lietuvas un Polijas energosistēmu starpsavienojumu LitPol Link paredzēts izveidot līdz 2015. gada beigām. Tiek lēsts, ka elektrolīnijas kopējās izmaksas sasniedz 193,7 miljonus eiro. Lietuvas enerģētikas ministrs Jaroslavs Neverovičs jau iepriekš bildis, ka Lietuvai šis projekts «ir enerģētiskais logs uz Eiropu», vēsta LETA.
Nozīmīgs topošā starpsavienojuma elements šogad uzbūvēts arī Polijā - 24. aprīlī tika atklāta augstsprieguma apakšstacija Polijas Varšavas reģiona pilsētā Oltarževā, šī ir viena no septiņām projektā plānotajām apakšstacijām. Papildus tam Polijā nepieciešams izbūvēt vēl arī četras 400 kilovoltu elektropārvades līnijas, kas savienos Polijas pilsētu Elku ar Alītu Lietuvā, kā arī nostiprinās elektropārvades tīkla kapacitāti starp dažādiem Polijas reģioniem.
«Latvijai pēc Lietuvas un Polijas starpsavienojumu izveides nebūs nekādu grūtību importēt elektroenerģiju no Polijas, tāpēc ka Latvijas un Lietuvas starpsavienojumiem ir liela jauda un tie spēj pilnībā nosegt pat visas Latvijas patēriņu. Tomēr šobrīd mūsu rīcībā vēl nav papildu informācijas, kā sokas ar šī projekta realizāciju un cik ilgā laikā tas varētu sākt strādāt ar visu plānoto jaudu - 1000 megavatiem,» uzsver Latvijas Elektrisko tīklu valdes loceklis Jānis Kirkovalds.