Latvijas baltkrievu kultūras centra _Svitanak_, kuru pārstāv Telešs, telpās sienu rotā balti sarkanbaltais Baltkrievijas karogs, kas bija spēkā 1918. gadā, dibinot Baltkrievijas Tautas Republiku, un tika atjaunots 1991. gadā, Baltkrievijai pasludinot neatkarību. Taču kā valsts simbols tas pastāvēja tikai četrus gadus, līdz brīdim, kad pie varas nāca Aleksandrs Lukašenko, kurš atjaunoja padomju laikos apstiprināto karogu un ģerboni. Tas savukārt rotā skaitliski kuplāko Latvijas baltkrievu savienību, kas ar savām daudzajām filiālēm aptver lielu daļu Latvijas reģionu. Savienības vadītāja uzņēmēja Valentīna Piskunova, otra Latvijas baltkrievu līdere, sarunā gan cenšas norobežoties no politikas un norāda, ka organizācijas galvenais mērķis ir apvienot baltkrievus, par kuru kopīgajām mājām kļuvusi Latvija. Tomēr savienībai saikne ar Baltkrieviju ir ļoti cieša, savukārt _Svitanak_ attiecības saglabājas diezgan rezervētas, un savienībā šī organizācija nav iekļāvusies.
Jautāti par baltkrievu integrāciju, gan Telešs, gan Piskunova atzīst, ka šie procesi uz priekšu virzās ļoti lēnu. «Daudz baltkrievu Latvijā ieradās padomju gados darba un labākas dzīves meklējumos, jo Latvija bija tuvu, ar augstāku dzīves līmeni un lielāku komfortu. Sabrūkot Padomju Savienībai, daudzi iebraucēji atjēdzās svešā valstī ar svešu valodu un kultūru. Piedevām tika atstumti, kļūstot par nepilsoņiem. Daudzus tas aizvainoja. Daudzi sava cienījamā vecuma dēļ neredzēja vajadzību vairs mācīties latviešu valodu un iegūt pilsonību,» skaidro V. Piskunova un piebilst, ka viņas vadītā organizācija pirms dažiem gadiem organizējusi latviešu valodas kursus un palīdzējusi cilvēkiem sagatavoties naturalizācijai.
Vienīgā lieta, kas spēj vienot atšķirīgi domājošos, ir kultūra, un šajā ziņā baltkrievi Latvijā ir ļoti aktīvi. Rīgas baltkrievu pamatskolā un abās organizācijās ir krietns pulks pašdarbības kolektīvu, kopā ar latviešu māksliniekiem un kolektīviem tiek rīkoti vērienīgi pasākumi, izdotas grāmatas. «Kopīgu pasākumu rīkošana bagātina abas tautas, ļauj labāk iepazīt vienam otru,» saka Telešs un ir pārliecināts, ka tieši caur kultūru vislabāk varētu īstenot jebkuru integrācijas programmu.