Bijušais ārlietu, tagad aizsardzības ministrs Artis Pabriks (_Vienotība_) gan norāda, ka «būtu ļoti priecīgs, ja Saeima savu lēmumu necenstos pamatot ar antisemītiskiem vai ksenofobiskiem argumentiem».
Debates par šo jautājumu bija jau 2006. gadā, kad ar premjera Aigara Kalvīša (TP) atbalstu sākās darbs pie attiecīgā likumprojekta. Saeimā gan iecere izgāzās, jo par to nenobalsoja pat visi premjera partijas frakcijas biedri. Par bija tikai 12 deputātu. Toreizējos plānos ietilpa gandrīz 32 miljonu latu izmaksāšana ebreju kopienai par Otrā pasaules kara laikā tai atņemtajiem īpašumiem. Bija paredzēts, ka nauda tiks izmaksāta desmit gadu laikā un to varēs izmantot tikai ebreju kultūras attīstībai.
«ASV ir ļoti ietekmīga ebreju kopiena, un tur ir ļoti liela interese par holokausta upuriem. Jūtot, ka patlaban nedaudz pasliktinājušās attiecības starp Obamas administrāciju un Izraēlu Palestīnas jautājuma dēļ, ASV meklē pozitīvu risinājumu to uzlabošanai,» ASV intereses iemeslus skaidro K. Daukšts. Viņš tomēr atzīst, ka kompensāciju jautājums ir ļoti komplicēts un, visticamāk, arī jaunā Saeima to izmaksu neatbalstīs. «Šāds likums būtu ne sevišķi labs signāls latviešu sabiedrībai. Šajā Saeimā tomēr ir samērā pretrunīgi spēki, un arī Vienotībā par šo jautājumu domas būs sašķeltas,» viņš skaidro. Viņaprāt, drīzāk jautājumu varētu atrisināt, ja katrs pretendents pēc kompensācijām vērstos individuāli, nevis ar mēģinājumiem panākt speciāla likuma pieņemšanu. Arī tieslietu ministrs Aigars Štokenbergs Latvijas Avīzē norāda, ka īpašumu jautājums valstī tiesiski esot sakārtots.
Savukārt A. Pabriks (Vienotība) uzsvēra, ka toreiz valdības uzstādījums bijis, ka tā būs pretimnākoša, ja ebreju organizācijām izdosies pierādīt, ka ir kādi īpašumi, uz kuru atgūšanu ebreju kopiena savulaik nepaspēja pieteikties objektīvu apstākļu dēļ. «Mans aicinājums būtu Ārlietu ministrijai šo jautājumu rūpīgi izspriest un, ja ir šādi dokumenti, rīkoties. Latvijas situācija nav nekas unikāls - ir virkne Eiropas Savienības valstu, kuras jau šādā veidā nākušas pretī ebreju kopienai, un nav jāizpūš zilonis, ka kāds Latvijas valstij kaut ko cenšas atņemt,» norādīja A. Pabriks. Tomēr jautāts, vai šajā Saeimā jautājumu varētu atrisināt, viņš bija izvairīgs un atbildēja, ka «tā būtu tikai minēšana» un viņam kā valdības pārstāvim neklātos komentēt parlamenta darbu.
Otras valdošās koalīcijas partijas Zaļo un Zemnieku savienības Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis par kompensācijām bija vēl nerunīgāks. Viņš norādīja, ka par šo tēmu būtu jārunā, bet, vai pašreizējā Saeima kādu kompensāciju piešķiršanu varētu atbalstīt, viņš nemācēja teikt. Savu personīgo viedokli, vai kompensācijas vajadzētu izmaksāt, viņš neatklāja un norādīja, ka par to «neņemas spriest».