Pie šāda secinājuma Diena nonāca pēc eksperimenta Saeimas gaiteņos, jo daži no 1. klases matemātikas uzdevumiem, kurus lūdzām izpildīt pieciem uzrunātajiem deputātiem, viņiem nebija «atkožami».
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārstāve Evija Papule, komentējot šo situāciju, vecākus aicina vairāk uzticēties sava bērna spējām, kā arī neuzmesties par skolotāju un izglītošanas darbu atstāt profesionāļu rokās. «Es darītu tā, ka iedotu bērnam uzdevumu un teiktu, ka tu varētu aizpildīt tik, cik vari. Un tad ietu ar to lapu pie skolotāja, jo izrēķināt bērna vietā nav risinājums,» viņa saka.
Pieaugušo sakāve
Savulaik televīzijā bija raidījums Vai tu esi gudrāks par piektklasnieku, kur dabas draugs Māris Olte spēles dalībniekiem uzdevuma jautājumus no 5. klases mācību grāmatām. Toreiz lielākai daļai censoņu studiju nācās pamest ar apziņu, ka viņi nav gudrāki par piektklasnieku, jo uzvarēja retais. Ar līdzīgu faktu nesen nācās samierināties daļai no Dienas redakcijas, kad laikraksta galvenais redaktors Guntis Bojārs uz darbu atnesa savas atvases - pirmklasnieces - matemātikas darba burtnīcu. Nosaukums Ar gudru ziņu, izdevējs - RaKa. Izrādījās, daļa no tajā ietvertajiem pirmklasnieku uzdevumiem pieaugušajiem ar universitātes diplomiem nav pa spēkam.
Sākotnējā kolēģu reakcija uz redaktora aicinājumu izrēķināt dažus uzdevumus pārsvarā bija apmēram pusminūti ilga bolīšanās, kurai sekoja nokaitināts: «Es vispār nesaprotu, kas te ir jādara!» Labāk veicās tiem, kuriem mājās ir sākumskolas vecuma bērni, jo viņi līdzīgus uzdevumus jau bija redzējuši. Nelielā redakcijas viktorīna pārauga idejā, ka pieci āķīgākie pirmklasnieku uzdevumi jāsakopē uz lapām un ar tām jādodas pie Saeimas deputātiem, galvenokārt Izglītības, zinātnes un kultūras komisijā strādājošajiem.
Ķer uz izbīli
Saeimā esam dienā, kad notiek balsojums par Augstākās izglītības padomes (AIP) locekļu apstiprināšanu. Tikko ir sācies pirmais pārtraukums pēc kaislīgām debatēm, un deputāti no sēžu zāles iznāk uzvilkti. Izdzirdot Dienas aicinājumu izrēķināt dažus matemātikas uzdevumus, viņi to uztver atviegloti un reizē nenopietni, tomēr pēc brīža secina, ka šis arī nebūs nekāds vieglais izklaides pasākums. Kurai klasei šie uzdevumi paredzēti, neatklājam, bet deputātu minējumos izskan 3.-7. klase.
«Atklāti sakot, [pēc debatēm] es esmu nedaudz citās domās, es tiešām nevaru uzreiz pieslēgties,» mēģinot atrast atbildi uzdevumam par ķekatniekiem, atzīst deputāte Inguna Rībena (Vienotība). Tomēr viņa nepadodas un pēc mirkļa atkal turpina cīniņu ar uzdevumu, šoreiz ņemot talkā rēķināšanu uz pirkstiem. Tikusi galā ar pirmajiem diviem uzdevumiem, pārējiem deputāte pārlaiž skatienu un secina - pirmklasniekam tie ir pārāk nežēlīgi. Ja I. Rībenai tie būtu jārēķina kopā ar mazbērniem, tad viņa spētu palīdzēt, bet, tiesa, esot arī jāņem vērā fakts, ka arhitektūras studiju laikā deputāte apguva augstāko matemātiku.
Valodniece un Izglītības komisijas deputāte Janīna Kursīte (Vienotība) uzdevumiem nemaz neķeras klāt, sakot, ka tūlīt gaidāms smagās parlamenta sēdes turpinājums. «Es vispār pat nevaru saprast, kas tas ir! Pirmās klases līmenī tādi abstrakti vārdi kā «darbības zīme» un «skaitlis»! Mazi bērni domā konkrēti,» pēc darba lapas aplūkošanas secina deputāte. Viņasprāt, šie uzdevumi bērniem var radīt tikai kompleksus. Tāpat nospriež Raivis Dzintars (VL-TB/LNNK), kurš gan atrisina teju visus uzdevumus, novārtā atstājot tikai ceturto. Vaicāts, kurā klasē šādi uzdevumi ir jāpilda, deputāts min 5., 6. vai pat 7. klasi.
Visus uzdevumus izdodas pieveikt tikai deputātei Elīnai Siliņai (no tā dēvēta Olšteina sešnieka), kura ir arī 4. un 5. klases skolnieču mamma. Tomēr arī viņa atzīst, ka uzdevumu formulējums ir pārāk grūti uzverams. Sākotnēji šķiet, ka tikpat labi ar uzdevumiem veiksies Izglītības komisijas vadītājai Inai Druvietei (Vienotība). Uzdevumu par ķekatniekiem deputāte atrisina ātrumā, kas rada aizdomas, ka viņa to ir redzējusi jau iepriekš. «Man ir loģiskā matemātiskā domāšana,» I. Druviete mēģina atgaiņāt aizdomas. Salīdzinoši aši deputāte tiek galā arī ar pirmo uzdevumu, bet pie trešā viņa apstājas: «Rakstiet, ka Druvietei matemātiskā intelekta nav.»
Tālāk par I. Druvieti netiek arī Saeimas gaiteņos sastaptais Latvijas Studentu apvienības prezidents Edvards Ratnieks. Sākumā studentu līderis šķiet pavisam apmulsis arī no pirmā uzdevuma un smejoties saka, ka viņš noķerts uz izbīli. Pēc pārdomu brīža E. Ratnieks tomēr pievārē divus pirmos uzdevumus, tad jurisprudences doktorants atzīstas: «Jāsaka godīgi, jo tālāk ej, jo grūtākas paliek tās pamatlietas.»
Jāpaļaujas uz skolotāju
Ar secinājumu, ka pieaugušie ar augstāko izglītību nav spējīgi palīdzēt pirmklasniekam matemātikas mājasdarbos, dodamies pie IZM Izglītības departamenta direktores Evijas Papules. Viņa saka: pirmkārt, vecākiem vajag vairāk uzticēties bērnam un viņa skolotājam, jo mācīties pirmklasnieka vietā ir bezjēdzīgi. «Laikā apmēram no 1995. līdz 2005. gadam bija populāri dot vecākiem kopā ar bērniem pildīt uzdevumus, lai ģimene būtu kopā. Neapšaubu, ka tas būtu svarīgi, bet, manuprāt, tas ir pedagoģiski nepareizi. Es aicinātu bērnam uzdevumus pildīt pašam, jo dzīvē jau nebūs tā, ka kāds nomainīs situāciju,» saka E. Papule. Tāpat viņa uzsver, ka darba burtnīca vienmēr ir komplektā ar grāmatu, kurā noteikti ir atrodams skaidrojums, kā uzdevumi jāpilda. Bet, ja bērns tomēr netiek galā ar uzdevumiem, problēma jārisina pedagogam. Sarunas gaitā E. Papule pastarpināti pievēršas arī 1. klases uzdevumiem, viņa atrisina četrus.
«Mācību grāmatas gandrīz vienmēr būs kaut kas nedaudz vairāk, nekā ir pamatprasībās. Problēmas parasti rodas tad, ja skolotājs materiālam pieiet pilnīgi nekritiski un liek pildīt visus uzdevumus pēc kārtas. Dažreiz varbūt skolotājs pārslodzes dēļ pats īpaši tos uzdevumus nav paskatījis,» atzīst Valsts izglītības satura centra pārstāvis Imants Vasmanis.