2016. gads būs pirmais, kad kā prioritāte tiek izvirzīta valsts aizsardzība un drošības stiprināšana. Tas prasa vērienīgus līdzekļus, tāpēc naudu nāksies gūt uz citu nozaru rēķina. Pirmo reizi daudzu gadu laikā ministrijām nācās apcirpt savus bāzes budžeta izdevumus. Kā norāda finanšu ministrs Jānis Reirs (Vienotība), tad šāda prasība netiks izslēgta arī nākamajos gados. Uz bāzes budžeta samazinājuma rēķina nākamgad papildus tika iegūti teju 17 miljoni eiro.
Prasība netika attiecināta uz vairākām nozarēm, to skaitā Izglītības un zinātnes ministriju, tomēr arī tās par valdības darbu sajūsmā nav. Pedagogi tā arī nav sagaidījuši atalgojuma jauno modeli, kas reizē paredz papildu finansējumu algām. Kaut gan tiek solīts skolotāju streiks, valdības vadītāja Laimdota Straujuma (Vienotība) tikai noplāta rokas, norādot, ka «tos miljonus, kas tiek prasīti, nebūs iespējams nodrošināt».
Līdz ar nākamā gada budžeta portfeli uz Saeimu tiek nests arī smags sitiens uzņēmējiem solidaritātes nodokļa formā. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš uzsver, ka darbspēka nodokļa celšanas priekšlikumi tikai bremzēs Latvijas ekonomikas izaugsmi. Nemierā ir arī Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK), norādot, ka nodokļu slogs uzņēmējiem pieaugs pat par 100 miljoniem eiro. Lai ieskicētu situāciju, LDDK izveidojusi informatīvos materiālus. Tos skarbi kritizē Finanšu ministrija (FM). FM pārstāvis Aleksis Jarockis teic, ka konfederācija par gaidāmajām politikas izmaiņās sniedz «nepilnīgus un maldīgus» aprēķinus. «Šādi rīkojoties, uzņēmēju organizācija sniedz izkropļotu priekšstatu par nodokļu politiku valstī. Šie informatīvie materiāli nesniedz patiesus un objektīvus rādītājus par nodokļu jomu. Tie tiek pasniegti sev, nevis visai sabiedrībai vēlamā veidā,» norāda A. Jarockis.
Tomēr FM nākas taisnoties par daudz ko. Arī to, ka no nākamā gada tiks apturēts valsts atbalsts auklēm un privātajiem bērnudārziem. Valsts atzīst, ka mēģinājums mazināt rindas uz pašvaldību dārziņiem ir izgāzies un tā no spēles izstājas, atstājot problēmu pašvaldību ziņā. Neatbildēts gan paliek jautājums, kur tagad likties bērniem, kas apmeklē privāto dārziņu, jo arī pašvaldību bērnudārzos viņi netiek. Aicinot saglabāt valsts līdzfinansējumu, portālā Manabalss.lv izvietota arī iniciatīva Atdodiet manu bērnudārzu.
Satiksmes jomai nākamā gada budžets ir ar pieaugumu, tomēr nepietiekamu. Latvijas ceļu būvētāji norāda, ka naudas nepietiks ne tiltu, ne vietējo ceļu remontam. «Mēs līdz galam nevaram būt apmierināti ar to, kas ir. Mēs nespēsim izpildīt autoceļu sakārtošanas programmā paredzētos darbus,» komentē satiksmes ministrs Anrijs Matīss (Vienotība). Viņš atzīst, ka budžeta galvenā prioritāte ir drošība un tas «ir pilnīgi saprotams». «Diemžēl tādām ekonomiskām aktivitātēm kā reģionu attīstība naudas nepietiek. Kā gan lai cilvēkus notur reģionos, ja tur ir neizbraucami ceļi? Cilvēki grib pārvietoties visu gadu, nevis tikai tad, kad ir labs laiks,» teic A. Matīss.
Tomēr kopumā gan satiksmes, gan pārējie ministri ar sagatavoto budžeta projektu ir apmierināti. Vakar valdības sēdē viņi slavēja FM ierēdņus par ieguldīto darbu tā izstrādē. Par spīti tam, ka joprojām izskan baumas, ka budžets ar lielo iebildumu bagāžu nespēs izturēt ķidāšanu Saeimas deputātu izpildījumā, finanšu ministrs J. Reirs Dienai jebkādas spekulācijas par šo tēmu noliedz. Signālu, ka parlaments budžetu varētu nepieņemt un kristu valdība, neesot. Viņš arī noliedz, ka šogad neapmierinātība ar budžeta paketi būtu lielāka nekā citus gadus.