Portugāle kļuvusi par trešo eirozonas valsti, kas saņems ES un SVF palīdzību, sekojot Grieķijas un Īrijas pēdās. Valsts premjers Žozē Sokratešs ieceri par trīs gadu aizdevumu nodēvējis par «labu vienošanos, kas aizsargā Portugāli», ziņo BBC. Turklāt tā nosacījumi neesot tik bargi kā Grieķijai vai Īrijai, lai gan ES amatpersonas šo izteikumu kritizē kā Ž. Sokrateša pirmsvēlēšanu dižošanos.
Saskaņā ar plānu Portugālei budžeta deficīts šogad jāsamazina līdz 5,9% no iekšzemes kopprodukta (IKP), 2012. gadā - līdz 4,5%, bet 2013. gadā deficītam jāsasniedz 3% no IKP. Pērn tas bija mērāms 9,1% apmērā.
Ž. Sokratešs uzsvēris, ka samazinājums neskars valsts sektorā strādājošo algu, kā arī netiks mazināts tajā nodarbināto skaits. Taču, kā kāda amatpersona norādījusi aģentūrai Reuters, portugāļiem var nākties piedzīvot dažādu nodokļu paaugstinājumu, kā arī budžeta samazinājumu veselības aprūpes un izglītības jomā.
Premjers norādījis, ka cerētie taupības pasākumi līdzināšoties tiem, kurus martā noraidīja Portugāles parlaments, raksta The Guardian. Tā rezultātā Ž. Sokratešs toreiz atkāpās no amata, lai gan savus pienākumus turpina veikt līdz 5. jūnijā gaidāmajām ārkārtas vēlēšanām. Pēc politiskā saspīlējuma turpinot augt neuzticībai arī starptautiskajā finanšu tirgū, valsts aprīļa sākumā nolēma vērsties pie ES un SVF ar lūgumu pēc aizdevuma, kam pirms tam bija pretojusies.
Taču vienošanās nestāsies spēkā, kamēr tā nesaņems opozīcijas partiju un citu eirozonas valstu valdību atbalstu, raksta AP. Bažas rada Somija, kurā vēlēšanās atzinību guvusi partija True Finns, kas neatbalsta aizdevumu. Taču vienprātība par aizdevuma nosacījumiem ir īpaši svarīga Portugāles partiju vidū, jo pēc jūnijā gaidāmajām vēlēšanām taupības pasākumu īstenošana būs jau jaunās valdības rokās. Turklāt skaidrība par aizdevumu Portugālei nepieciešama jau līdz 15. jūnijam, kad tai jāatmaksā parādsaistības aptuveni piecu miljardu eiro apmērā.