Jāņa un viņa draugu bildes tiek raksturotas kā pozitīvisma un optimisma koncentrācija. To komentējot, dziedātājs sirsnīgi smejas: lai tikai, dieva dēļ, neviens viņu neiedomājas saistīt ar ne visai labu slavu guvušajām pozitīvisma kampaņām vai kādu konkrētu partiju - tā reiz esot gadījies, kad viņš koncertā uzsējis oranžu kaklasaiti. «Ir pienācis laiks lauzt stereotipus!» mūziķis ir pārliecināts.
Jānis fotografēšanai neizmanto profesionālo kameru, jo koncertturnejās staipīt līdzi lielos fotoaparātus, objektīvus un statīvus būtu pārāk sarežģīti: «Man ir pietiekami kvalitatīvs «ziepju trauks», un to arī galvenokārt izmantoju fotografēšanai.» Apceļojot pasauli, dziedātāja uzmanību piesaista jautras situācijas, smieklīgi uzraksti, portreti un dabas skati - ieraugot kaut ko tādu, viņš velk ārā fotoaparātu un ieraudzīto iemūžina. Gadu gaitā sakrājies pietiekami daudz fotogrāfiju, lai tās parādītu plašākai publikai. «Vissāpīgākais ir atlases process, kad no tūkstoš bildēm jāizvēlas dažas labākās,» atzīst dziedātājs. Izstādē no visa lielā fotogrāfiju krājuma varētu būt apskatāmi daži desmiti bilžu. «Turklāt, kā jau teicu, tur nebūs tikai manas, bet arī manu draugu fotografētās bildes. Ar fotografēšanu nopietni aizrāvušās manu draugu Normunda Rutuļa un Arņa Medņa meitas. Arī viņu darbus skatītāji varēs novērtēt.»
Taujāts, kā apguvis fotografēšanas mākslu, Jānis iegrimst atmiņu stāstos par bērnību un to, kā šim procesam izgājis cauri kopā ar tēvu: «Tas taču bija tik noslēpumains process: visa filmiņu attīstīšana, bilžu taisīšana un glancēšana…» Dziedātājs nav izlasījis nevienu grāmatu par fotografēšanu; arī ar pazīstamiem fotogrāfiem viņš nekonsultējas: «Manuprāt, galvenais ir, kā cilvēks pats ierauga kompozīciju un to iemūžina.» Izdot fotogrāfiju albumu un profesionāli pievērsties fotografēšanai Jānis Stībelis gan pagaidām nedomā - tas ir viņa hobijs, kurā viņš labprāt padalītos ar citiem, liekot pasmaidīt un vismaz uz brīdi aizmirst par ikdienas rūpēm.