Gaidīšana beigusies
Punkts ieilgušajām sarunām par jauno vienošanos tika pielikts pagājušā mēneša beigās. Tā paredz, ka abas lielākās kodolvalstis samazinās sava arsenāla kodolgalviņu skaitu līdz 1500. Salīdzinājumam START I paredzēja, ka valstis samazinās arsenāla kodolgalviņu skaitu līdz 6000. Vienošanās tekstā teikts, ka mērķis jāsasniedz septiņu gadu laikā, tomēr konkrēts jaunā līguma darbības termiņš nav noteikts.
Jaunas vienošanās apstiprināšana ievilkās, jo Maskava iebilda pret B. Obamas priekšteča Džordža V. Buša izstrādāto pretraķešu aizsardzības plānu, kas paredzēja pārtvērējraķešu un radaru izvietošanu Polijā un Čehijā. Krievija to uzskatīja par draudu savai suverenitātei.
Neilgi pēc nākšanas pie varas pagājušā gada janvārī B. Obama paziņoja, ka vēlas «pārstartēt» ASV un Krievijas attiecības, tādēļ atsakās no Dž. V. Buša ieceres, tomēr 2009. gada nogalē Vašingtona paziņoja par jaunu pretraķešu aizsardzības vairogu, kura elementi tiktu izvietoti Rumānijas un Bulgārijas teritorijā.
Atkāpšanās ceļš
Šķiet, arī šis plāns var ietekmēt jauno kodolieroču samazināšanas līgumu, jo Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs šonedēļ paziņoja, ka Maskava sev ir atstājusi atkāpšanās ceļu un jebkurā laikā var vienpusēji izstāties no vienošanās. Viņaprāt, jaunais līgums atspoguļojot «jaunu uzticības līmeni» starp Maskavu un Vašingtonu, tomēr viņš atkārtoja, ka pretraķešu vairoga ideja ir jāatmet pavisam.
«Krievija būs tiesīga izstāties no jaunā līguma, ja kvantitatīvais un kvalitatīvais ASV stratēģiskā pretraķešu potenciāla pieaugums sāks nopietni ietekmēt Krievijas stratēģisko kodolspēku efektivitāti,» paziņoja S. Lavrovs un piebilda, ka Maskava «vēros, kas notiks tālāk», vēsta BBC.
Krievijas panāktais nosacījums var apgrūtināt jaunā līguma apstiprināšanu ASV Kongresā, jo tam nepieciešams divu trešdaļu deputātu atbalsts. Tomēr analītiķi uzskata, ka B. Obamam izdosies pārliecināt kongresmeņu vairākumu.