Tas ir liels jautājums. Tieši tagad, kad mēs īsti nezinām, kā pasaules ekonomika attīstīsies, mūsu pamatprincipos ir divas lietas. Pirmā lieta ir gādāt, lai mūsu publiskās finanses būtu labā stāvoklī. Tas nozīmē, ka jāveic budžeta griezieni, lai maksimāli samazinātu deficītu. Tas ir tāpēc, ka gribam, lai uzticība mūsu ekonomikai būtu pārliecinoša. Pretējā gadījumā, ja mēs zaudējam uzticību, mums jāmaksā lielāki procenti par aizdevumiem, un tas krietni varētu sarežģīt mūsu dzīvi. Mēs nevaram kontrolēt starptautiskos finanšu tirgus, mēs nevaram piespiest citas valstis veidot sabalansētu budžetu, mēs nevaram mainīt globālās ekonomikas virzienus. Bet mēs varam aizstāvēt mūsu pašu pozīcijas. Tāpēc mēs nostiprinām publiskās finanses. Ja piepildās sliktākie scenāriji, nevienam nebūs naudas ekonomikas stimulēšanai, ne valstij, ne privātajiem. Mēs esam sākuši celt nodokļus un apgriezt budžeta izdevumus, lai pasargātu publiskās finanses.
Otra būtiskā lieta ir konkurētspēja, jo es uzskatu, ka šis sarežģītais posms būs ilgstošs.
Vai nav tā, ka budžeta griešana var nonākt zināmā pretrunā ar konkurētspējas stimulēšanu?
Ne nepieciešami. Mums ir priekšlikums samazināt uzņēmumu korporatīvos nodokļus. Mēs esam paziņojuši, ka mēs nepaaugstināsim algu nodokļus, tieši pretēji - atsevišķos gadījumos esam gatavi runāt pat par algu nodokļu mazināšanu, ja ir laba «algu vienošanās», kas neizdara spiedienu uz inflāciju. Tā mēs cenšamies rūpēties par savu konkurētspēju. Tajā pašā laikā mums jāpalielina daži netiešie nodokļi un jāizdara arī budžeta cirpieni. Tas, ko mēs piedzīvojam, nav normāls cikliska perioda lejupslīdes posms, mēs esam uzticības krīzes vidū. Un tad vissvarīgākais jautājums ir rūpēties par uzticību. Pat ja «griezieni» var radīt zināmu negatīvu ietekmi uz ekonomikas izaugsmi, tas attaisnojas, jo citādi jūs zaudējat uzticamību.
Vai jūs varētu nedaudz specifiskāk iezīmēt, par kādiem budžeta samazinājumiem ir runa? Piemēram, algas publiskajā sektorā?
Pamatā mēs neesam darījuši neko tādu, ko Latvija ir darījusi. Tagad mēs runājam par vienu procentu no IKP. Ja vide kļūs sliktāka, būs jāsper papildu soļi, bet šobrīd mēs runājam par pavisam citu stāstu, nekā Latvija ir piedzīvojusi pēdējos divos gados. Mēs varam iztikt ar daudz mērenākiem soļiem.
Stratēģiski runājot, kur jūs redzat pamatus savai konkurētspējai, teiksim, nākamo 10-20 gadu perspektīvā?
Konkurētspēja nav vienkārša lieta. To nosaka daudzi faktori - darbaspēka kvalitāte, ekonomiskā vide un notikumi globālajos tirgos, izglītība augstāko tehnoloģiju jomā un citi faktori. Tas, kas mums ir jādara, - jārūpējas par mērenu fiskālo politiku, par dažām tehnoloģiju reformām. Ir jāpievērš uzmanība, kā iedrošināt lietot zināšanas un izglītību.
Nedaudz konkrētāks jautājums - kāda pašreiz ir situācija ar Nokia?
Ja Nokia ir kādas problēmas, tās nav somu izcelsmes problēmas. Es nezinu šo biznesu tik labi, es ceru ka viņiem ies labi, bet mēs nevaram viņiem palīdzēt. Viņu problēmas ir kur citur, nevis somu ekonomiskajā politikā.
Tomēr kas šodien jums kā premjeram ir galvenās galvassāpes?
Budžets, ko mēs šonedēļ apspriedīsim parlamentā, bet pēc būtības - nākotnes neskaidrība pasaules ekonomikas kontekstā. Būtu daudz vieglāk būvēt budžetu, ja būtu skaidrs, cik dziļās problēmās var ieiet pasaules ekonomika, bet šī neskaidrība visu sarežģī.
Runājot par krīzi - kāda ir jūsu specifiskā pozīcija saistībā ar Grieķijas «glābšanas» paketi?
Mēs saistām palīdzības paketi ar zināmas ķīlas izsniegšanu no Grieķijas puses. Sarunas notiek dienu un nakti, nepārtrauktas ekspertu sēdes. Mēs vēl nezinām, kā tas funkcionēs un kāda veida ķīlu mēs varēsim iegūt, bet tai jābūt reālai ķīlai, kas būtu akceptējama pārējai eirozonai. Šim ķīlas jautājumam mums ir sava vēsture, kas izskaidro, kāpēc mūs tas interesē. Pirms vēlēšanām Somijā vairākas partijas bija stingri pret palīdzības paketi Portugālei. Mana partija bija stingri par to. Tūlīt pēc vēlēšanām mums steidzīgi bija jāizlemj, vai mēs pievienojamies Portugāles palīdzības paketei. Kā lielākās partijas līderis es izlēmu vienoties ar sociāldemokrātiem, kuri bija loģiskākie koalīcijas partneri, ka mēs piedalīsimies Portugāles paketē. Daļa no šīs vienošanās bija - ja parādīsies vēl citi «klienti», kas pretendēs uz palīdzības paketi, mums būs vajadzīga ķīla. Tagad darba kārtībā ir Grieķija, un mēs meklējam, kā izpildīt mūsu politisko vienošanos.
Vai optimistiski raugāties uz eirozonas un eiro nākotni?
Jā. Tā noteikti nesabruks. Problēma ir, pareizāk sakot, pamatiemesls, no kura ceļas visas problēmas, ka ne visas dalībvalstis ievēro noteikumus. Ja visi ievērotu noteikumus, kas mums ir, mums nebūtu šodienas krīzes. Ko mums šobrīd vajag - zināmu pārnacionālu pārraudzību, kas stingrāk nekā iepriekš uzraudzītu, lai noteikumi tiktu ievēroti. Mēs redzējām, ka finanšu krīze ir Baltijas valstīs un ir Dienvideiropā. Baltijas valstis atrisināja šīs problēmas bez eiro «lietussarga». Tā ir spēja pieņemt pareizus politiskus lēmumus. Jūsu valstīs taču nebija valūtas devalvācijas. Mani tiešām ir iespaidojusi pareizu politisko lēmumu pieņemšanas kapacitāte Baltijas valstīs.
Kā jūs redzat Baltijas un Ziemeļvalstu sadarbības perspektīvas?
Mēs gribētu redzēt Baltijas jūras reģionu kā attīstītu, dziļi integrētu reģionu. Ka studenti, zinātnieki, bizness, citi cilvēki pārvietojas pāri robežām pat vairāk nekā šodien. Mums varētu būt uz zināmu kopēju profilu balstīta sadarbība - augstas tehnoloģijas, smadzeņu utilizācija, know-how pieredze, laba izglītības sistēma. Var minēt arī biznesa sektora dinamismu, kas nāk, piemēram, no Lietuvas un Igaunijas. Mums vajag jauna tipa dinamismu, sevišķi biznesa sektorā. ES ietvaros tas varētu būt visattīstītākais, visdinamiskākais iekšējais tirgus.
Varbūt jūs zināt, ka Latvijas valdībai bija ideja uzaicināt Somijas muitniekus palīdzēt mūsu austrumu robežas kontrolē, tā kā jums ir liela pieredze uz Somijas un Krievijas robežas. Vai varat komentēt šo ideju?
Mums patiešām ir liela pieredze robežkontrolē. Tomēr jūsu jautājumu nevaru komentēt, jo ar šo atsevišķo gadījumu neesmu pazīstams un neesmu par to informēts.
Tagad par Somijas enerģētikas politiku. Kādi ir jūsu ieguvumi no pievienošanās elektroenerģijas biržai NordPoolSpot? Vai elektrība kļuvusi lētāka?
Man liekas, tas ir ļoti labs piemērs, kā Eiropa var būvēt kopēju enerģijas tirgu. Apbrīnojami, ka Eiropai līdz šim nav tāda atklāta kopējā enerģijas tirgus, ņemot vērā, ka enerģētika ir viena no pamatinfrastruktūrām, kam vajadzētu būt atvērtam un brīvam tirgum.
Vai elektrība kļuvusi dārgāka vai lētāka?
Ja tirgus ekonomika strādā labi, elektroenerģijai būtu jākļūst lētākai. Jābūt pietiekami daudz spēlētāju, kas ražo enerģiju, un, jo vairāk piedalās tirgū, jo tai jābūt lētākai.
Jautājums par kodolenerģētiku. Vai arī pēc Fukušimas jūs neredzat Somijas enerģētikas nākotni bez atomelektrostacijām?
Mums ir divas iesāktas jaunas atomelektrostacijas, ko plānojam arī pabeigt. Tajā pašā laikā esam vienojušies tagad neizsniegt atļaujas jaunu staciju būvniecības sākšanai. Tomēr atomenerģētikai nākotnē aizvien būs liela nozīme Somijā, taču mēs attīstām arī atjaunojamās enerģijas izmantošanu nākotnē.
Cik procentu jums patlaban dod kodolenerģētika?
Apmēram 30 procentu. Tas ir principiāls enerģijas avots, tomēr tie ir tikai 30 procenti, tāpēc mums jāmeklē arī citi enerģijas avoti. Mums vajadzīgi pēc iespējas vienkārši avoti un pēc iespējas - pašmāju izcelsmes. Pēdējos gados daudz esam izdarījuši atjaunojamās enerģētikas attīstībā. Mēs meklējam vislētākos veidus, kā iedrošināt bioenerģijas ražotājus.
Cik liela ir gāzes piegāde no Krievijas?
Tā ir nozīmīga, un gribu uzsvērt, ka mums nekad nav bijis nekādu problēmu ar to un sadarbība ar Krieviju šajā jautājumā funkcionē ļoti labi.
Jūsu valstī ir divas valsts valodas - somu un zviedru. Tam ir vēsturisks konteksts, bet vai patlaban Somijā nenotiek debates par iespējamu atteikšanos no šī vēsturiskā mantojuma?
Dažkārt sabiedrībā uzvirmo debates par šo jautājumu, taču ne tik nopietni, lai patiešām apšaubītu nepieciešamību zviedru valodai būt par otru valsts valodu. Tāpēc, ka tā ir daļa no somu kultūras. Tā ir gadījies, ka Somija ir valsts, kurā dzīvo arī sāmi, lai gan tie ir tikai pāris tūkstoši, ir somu valodā runājošais vairākums un zviedriski runājošā minoritāte, bet mēs visi esam viena somu tauta, visi patrioti. Pat ja zviedriski runājošā minoritāte samazinās, tomēr tā ir mūsu kultūras daļa, un tā ir Somijas bagātība.
Mūsu valstīm ir kopējs lielais kaimiņš - Krievija. Kā jūs izskaidrosiet, ka Somijai pēdējos gados un arī tagad šķiet tik labas attiecības ar Krieviju? Vai tur ir kāds sevišķs noslēpums?
Nav nekāda īpaša noslēpuma. Vienkārši mūsu pragmatisma dēļ mums nav nekādu ideoloģisku problēmu.
Ja runājam par ideoloģiskiem jautājumiem - jūsu attiecībās ar Krieviju ir bijušas arī traģiskas lappuses - t. s. Ziemeļu karš, kura rezultātā Somija ir zaudējusi daļu savas teritorijas. Vai vēstures jautājumi nekad neparādās jūsu tagadējās attiecībās ar Krieviju?
Tas nav tabu, bet mēs neredzam nekādu iemeslu runāt par Ziemeļu karu ar Krieviju. Tā ir mūsu vēsture, mūsu dzīvā vēsture. Pasaule ir pilna ar sāpīgām vēstures lappusēm, un mēs cenšamies pārvarēt šīs sāpīgās atmiņas un pāršķirt šīs lappuses. Mēs nevaram mainīt vēstures virzienu, un nav vajadzības to darīt. Mēs dibinām savas attiecības ar Krieviju uz pragmatisma principiem.
Ko jums nozīmē jūsu ekonomiskās attiecības ar Krieviju?
Krievija ir viens no lielākajiem Somijas tirdzniecības partneriem, tā ir triju mūsu svarīgāko tirdzniecības partneru vidū. Krievijas tirgū ir lielas iespējas un potenciāls. Tas varbūt nav vieglākais tirgus, tajā ir zināmas problēmas, bet tam ir liela ietekme uz mūsu ekonomiku. Mēs cenšamies sadarboties ļoti pragmatiskā veidā. Viens labs piemērs divu valstu integrācijai ir, piemēram, vīzu skaits. Šogad būs izdoti apmēram 1,2 miljoni vīzu Krievijas pilsoņiem, un 80 procentu no šīm vīzām ir vairākkārtējas vīzas. Pagājušajā gadā Krievijas pilsoņi savas vairākkārtējās vīzas izmantoja vidēji trīs reizes, tas nozīmē - trīs miljoni robežas šķērsojumu no Krievijas puses uz mūsu teritoriju. Liels potenciāls ir arī tajā nozīmē, ka cilvēki iepazīst cits citu un veido kontaktus, tajā skaitā - biznesa kontaktus. Mēs gribētu līdzīgu vīzu sistēmu arī virzienā uz Krieviju, bet līdz šim tas vēl nefunkcionē pietiekami labi. Mums ir bezvīzu triju dienu kruīza iespējas uz Sanktpēterburgu. Efektīvi strādā ātrvilciens no Helsinkiem uz Sanktpēterburgu - viena mēneša laikā to izmantojuši 30 tūkstoši pasažieru. Tas ir ļoti populārs.
Kas ir jūsu galvenais eksports uz Krieviju?
Tā ir pārtika un tehnoloģiskie produkti: papīrs, energomērinstrumenti un tamlīdzīgi.
Latvijā mēs bieži dzirdam komentārus, ka Krievijas tirgus ir nestabils, neparedzams, nedrošs.
Protams, ir dažas problēmas, un dažas lietas nav tik caurskatāmas kā citos tirgos. No otras puses, tas ir tuvs liels tirgus. Kompānijām vienkārši jāizšķiras, vai tās grib izmantot šo tuvo lielo tirgu. Daudzām somu kompānijām ir patiesi veiksmes stāsti, dažām - ne tik veiksmīgi. Tāpēc Krievijas iestāšanās PTO patiešām ir nopietns jautājums visiem, bet it sevišķi - mums.
Kā jūs domājat, vai Eiropas Savienībai būtu jāformulē viena, vienota politika attiecībās ar Krieviju?
Protams, būtu vajadzīgs, lai ES būtu vienota Krievijas politika, sevišķi tādās lietās kā vīzu politika, enerģētika un tamlīdzīgi. Tajā pašā laikā jāatstāj telpa arī divpusējām attiecībām, kas nedrīkstētu tikt traucētas.
Kā ir ar robežu ar Krieviju? Tā ir droša, kā ir ar kontrabandas problēmām?
Mūsu robeža ir viens no vislabākajiem Eiropas robežas piemēriem. Kooperācija starp mūsu un Krievijas puses robežas iestādēm ir ļoti augstā līmenī. Tā nav tikai sadarbība ministriju līmenī, uz robežas strādājošajiem ir arī ļoti personīga līmeņa attiecības, viņi pazīst cits citu ļoti labi un sadarbojas bez nepieciešamības saskaņot savu darbību ar Helsinkiem vai Maskavu.
Vai ir kādi speciāli regulējumi vai ierobežojumi, kas nosaka, kā investori no Krievijas var piedalīties biznesā Somijā vai iegādāties nekustamo īpašumu?
Pret visiem ir vienāda attieksme. Ir daži pilsoņi, kas pauž savas bažas, ka, piemēram, krievi izpērk mājas, bet mēs nedrīkstam ierobežot privātīpašnieka tiesības pārdot savu zemi vai māju par izdevīgāko cenu. Tas, ko mēs runājam ar krieviem, ir, lai būtu godīgi un arī mēs bez ierobežojumiem varētu pirkt nekustamo īpašumu Krievijā. Dažos Krievijas reģionos tas ir iespējams, bet Krievijā ir jauns lēmums, ka ārzemnieki nevar iegādāties mājas pārāk tuvu robežai. Tas ir jautājums, ko pašlaik risinām ar Krievijas varas pārstāvjiem.
Esat apmierināti ar Somijas un Krievijas pašreizējo attiecību stāvokli?
Esmu ļoti apmierināts. Attiecību līmeni raksturo tas, kādas ir problēmas. Mums nav nevienas nozīmīgas vai fundamentālas problēmas. Problēmas šodien ir tipiski cilvēciskas, kas pēc būtības nav valstu attiecību problēmas, bet gan individuālas, personīgas problēmas. Es te domāju tās ģimeņu problēmas, adopcijas problēmas, par kurām droši vien esat dzirdējuši. Mēs tās mēģinām risināt labāko kaimiņattiecību garā.
Kāds ir jūsu komentārs par to, kā Latvija rīkojusies krīzes apstākļos?
Man atliek tikai apbrīnot, ko Dombrovska valdība spējusi izdarīt. No tā varētu mācīties arī daža eirozonas valdība.