Latvija 2015. gada pirmajā pusē būs Eiropas Savienības prezidējošā valsts. Šiem nolūkiem nu ir uzcelta Nacionālā bibliotēka, tiks labotas ielas un citas jaukas būšanas. Diemžēl ēnā palicis galvenais 2015. gada Latvijas notikums - Eiropraids, kurš risināsies Rīgā no 15. līdz 21. jūnijam un tikšot ieturēts tautiskā garā.
Tādēļ Lielā brāļa Mazais pirkstiņš jau pasteidzies nākt ar īsu pamācību praidēšanā, norādot uz tiem bezgala lielajiem ieguvumiem un vietu labāko valstu zvaigžņājā, ko Latvija iegūs ar cieņu, bijību un sazin vēl ko, iznesoties minētajās jūnija dienās. Arī ekonomiskais rāviens būšot tāds, ka trīs gadus varēšot nestrādāt - cik daudz te viss būšot izpirkts un izēsts. Konsultanti jau pētot, vai pēc praida kādu brīdi Rīgā nevajadzēs pāriet uz kartīšu sistēmu.
Tuvāk nākot, tiks pamāts arī uz augstāko valsts priekšnieku absolūtu nepieciešamību piedalīties. Būs jāatmet stīvās žaketes un kostīmi. Pirmajai personai vēlamas būs rozā biksiņas un skaista, daudzkrāsaina Džokera cepure galvā. Tāpat par dikti pareizu tiks vērtēta skolnieku vešana ekskursijās, lai aprādītu šo lielisko atmosfēru.
Negribīgumu šai lietā tulkos kā nesmuku signālu progresīvajai cilvēcei. Ar visām izrietošām sekām.
Bundžu Jānis nu nekādi nevarēja atrast sevī tos progresīvos asnus, kas ļautu jandāliņu uztvert par labu esam. Par bijību un cildināšanu nemaz nerunājot. Tādēļ lūkojās to ļaužu virzienā, kuri mēģinātu iegrozīt likumdošanu tā, lai pārpasaulīgais notikums tiktu vismaz saturēts mērenākos rāmjos. Bija vēlēšanās piedāvāt savus konsultanta pakalpojumus neskaidru un delikātu jautājumu risināšanai.
Nācās vilties. Nevar teikt, ka šādu konservatīvu cilvēku nav nemaz. Tomēr par vienu no galvenajiem te redzams dziesminieks Kaspars Dimiters. Cienījamo mākslinieku pēdējos gados pārmākusi savāda liga - viņš, jādomā, skaidrā prātā, pa brīdim pāriet citā ticībā, aicina sev izpildīt publisku nāves sodu un līdzīgā garā. Ja nu īsi pirms paša praida paziņo, ka īstenībā tas ir labi un pareizi, jo izvēdinās satrunējušo valsts pārvaldi vai kaut kā tā…
Savukārt krievu vidē par galveno parakstu vācēju šai lietā darbojas lielais latviešu tautas draugs Vladimirs Lindermans….
Konsultants, protams, nav parastā tauta, bet pat viņu šāds politbirojs mulsina.
Tomēr vēl ir viens, daudz būtiskāks risks. Starp aktīvākajiem Eiropraida bīdītājiem un viņu oponentiem, starp Kārli un Kasparu ir milzīgs attālums, milzīga, tukša telpa. Vienmēr notiek, ka tukšumus aizpilda. Kas aizpildīs šo tukšumu? Skaidrs, ka ķīnieši. Klusu un nemanāmi, izmantojot garās nūjas efektu. Jo gulošs tīģeris jāmodina ar garu nūju /priekšsēdētājs Mao/ Kad atjēgsimies, būs par vēlu.
Vienīgā reālā iespēja, kā to novērst un arī sabremzēt Eiropraidu - pieteikt Ķīnai karu. Īso variantu - no 2015. gada 15. līdz 21. jūnijam. Pēkšņuma moments eventuālo pretinieku apmulsinās, un varam iegūt iniciatīvu, kas ir galvenais. Nekavējoši jāsludina čarterreisa iepirkums pirmo vienību nogādei uz Pekinu. Pēc tam Eštone varētu uzņemties starpnieka lomu kara stāvokļa izbeigšanā. Mums pēc 2015. gada jūnija arī nekādu pretenziju nebūtu, un kundze varētu iegūt labu politisku kapitālu.
Kara darbībā esošā valstī organizēt Eiropraidu nav droši, tas ir droši kā Krājbankā. Viena problēma no kakla nost bez lindermaniem un nesmukiem signāliem cilvēcei. Par to Eiropas Prezidentūru. Atteikties nevajadzētu, kur tad liks praidam sagatavotos ēdienus un dzērienus?
PAREIZAIS VIEDOKLIS - sarunāt ar igauņiem uz šo laiku iznomāt Roņu salu. Sanākšot par kādiem 700 eiro lētāk.
* ļoti neatkarīgs konsultants*