Kādus «papīrus» pirkt
Biržā NASDAQ OMX Riga, kas ir tirgus placis, kurā notiek darījumi (birža pati nav ne pircēja, ne pārdevēja!), patlaban sastopami triju veidu vērtspapīri. Pirmkārt, uzņēmumu akcijas, kuras iegādājoties tiek nopirkta arī attiecīgā daļa uzņēmuma. Otrkārt, parāda vērtspapīri (obligācijas, parādzīmes, ķīlu zīmes) - ar tiem tu it kā aizdod savu naudu uzņēmumam vai valstij, lai pēcāk saņemtu atpakaļ jau ar procentiem. Tiesa, šajās operācijās jārēķinās ar stipri lielākām summām nekā akciju tirgū - viena obligācija maksās vismaz Ls 100, nevis, piemēram, 50 santīmu, tāpēc diez vai derēs vērtspapīru tirgus iesācējam, uzsver biržas komunikāciju speciālisti Anda Zvīgule un Āris Dreimanis. Savukārt trešais vērtspapīru veids - ieguldījumu apliecības - ļauj iegādāties daļu no kāda ieguldījumu fonda. Fonda pārvaldnieks, kas parasti ir banka, par šiem investoru līdzekļiem centralizēti nopērk dažādu uzņēmumu akcijas. «Šis veids varētu derēt cilvēkiem, kas neriskē paši izlemt, kāda uzņēmuma akcijas pirkt vai pārdot. Risks ir mazāks, bet arī ienesīgums ir mazāks. Fondu arī īsti nevari ietekmēt, pateikt - nē, es nepiekrītu šo akciju iegādei,» skaidro A. Zvīgule. Iesācējam, kas vēlas ne tikai ieguldīt, bet pats arī lemt, kur, kad un kā, visērtākie vērtspapīri būs uzņēmumu akcijas.
Tiesa, ir vēl viens ieguldījumu veids, kas apelē pie cilvēku vēlmes ātri kļūt bagātiem, norāda Ā. Dreimanis. Tie ir spekulējošie tirgi, kuros tiek operēts ar valūtām un derēts par visdažādākajām lietām, sākot no naftas cenām un beidzot ar laika prognozi. Dalību šajos tirgos nepiedāvā biržas, bet gan citi finanšu pakalpojumu sniedzēji, taču iesācējam tie nebūs pa kaulam, vērtē Ā. Dreimanis. Tie ir sarežģīti, tos raksturo galējības - nopelni daudz vai zaudē daudz -, un tajos ir lielāks risks uzķerties uz finanšu piramīdām un krāpniekiem.
Buļļi, lāči un uzņēmumi
Pirms vērtspapīru iegādes vēlams izplānot stratēģiju un saprast savus mērķus. «Ja tas ir vienkārši veidot uzkrājumus, derēs fondi. Bet, ja mērķis ir ne tikai veidot ilgtermiņa uzkrājumu, bet arī panākt, lai šis ieguldījums ir iespējami pelnošāks, var skatīties uz akcijām,» saka Ā. Dreimanis un piebilst, ka tas ne vienmēr no cilvēka prasa aktīvu darbošanos. Viņš piesauc tradicionālo leģendu par investoru Vorenu Bafetu, kura stratēģija bija veltīt laiku, lai izpētītu, kuru uzņēmumu akcijas pirkt, un tad tās turēt savā īpašumā ļoti ilgi - līdz šie uzņēmumi kļuva arvien vērtīgāki.
Tā ir viena no izvēles izdarīšanas stratēģijām, kuru ir visai daudz. Profesionāļi lēmumus mēdz pieņemt, analizējot akciju cenu vizuālos grafikus, savukārt iesācēji lielākoties raugās uz uzņēmumiem, kurus atpazīst. Akciju iegādē var vadīties gan pēc konkrētu uzņēmumu peļņas rādītājiem un tā, vai tiem ir profesionāla vadība un daudzsološi produkti, gan pēc veselu nozaru izvērtējuma - kura no tām tuvākajā nākotnē būs perspektīvāka un valstī, reģionā vai pasaulē attīstīsies straujāk par citām. Katrā akciju tirgū ir kāds tobrīd neievērots uzņēmums, kura akcijas maksā lēti, jo pircēju kaut kādu iemeslu dēļ nav daudz, taču tā nākotnes potenciāls ir iespaidīgs.
Kā stāsta eksperti, secinājumus par akciju izvēli var izdarīt arī pēc tirgū valdošās situācijas. Laiku, kad ekonomika strauji attīstās, dominē optimistisks skatījums uz dzīvi un biržās akciju cenas pamatā aug, sauc par buļļu tirgu, un šajā laikā vairāk vērts pievērsties uzņēmumiem, kas pārstāv ražošanu, tehnoloģijas, būvniecību, transportu, tirdzniecību, izklaides industriju un medijus, tūrisma nozari. Savukārt laikā, kad ekonomikas tempi palēninās un iestājas kritums arī akciju tirgos un kuru dēvē par lāču tirgu, labākas sekmes nesīs investēšana uzņēmumos, kas pārstāv visos laikos vitāli nepieciešamās nozares - pārtikas pārstrādi, farmāciju un veselības jomu, enerģijas ražošanu un komunālos pakalpojumus.
Var sākt ar 10 latiem
Dažādas pieejas iespējamas arī pašā akciju pirkšanā vai pārdošanā. To var darīt ar vērtspapīru brokera palīdzību kādā no bankām, un tas vidēji izmaksās ap Ls 2-3 par katru darījumu līdz Ls 500 (ja darījuma summa ir lielāka, būs vēl jāpiemaksā). Otra iespēja ir akcijas iegādāties, izmantojot internetbanku. Patlaban šādu opciju piedāvā Parex banka, LHV banka un Swedbank. Tas būs vienkāršāk un izmaksās apmēram tikpat, cik dzīva brokera pakalpojumi, vai lētāk. Trešais variants ir platforma E-brokeris, kurai piekļuvi datorā piedāvā specializētās brokeru sabiedrības un SEB banka, Hipotēku banka, Parex banka, Latvijas krājbanka. Ar to cilvēks var tieši pieslēgties biržas tirdzniecības sistēmai un akcijas pirkt vai pārdot pats. Platformas ikmēneša abonēšanas maksa ir Ls 7,50, un citas komisijas maksas ir zemākas nekā abiem pārējiem variantiem. Jārēķinās gan, ka bankā būs jāuztur arī vērtspapīru konts un naudas norēķinu konts.
Spert pirmos soļus akciju tirgū var ar nelielu summu, piemēram, Ls 10. Tiesa, tad vairāk var cerēt nevis uz peļņu, bet uz iemaņām, jo nopelnīto, visticamāk, «apēdīs» procesa izmaksas. «Ja runājam gan par pieredzes iegūšanu, gan par saprātīgu investēšanu, optimālais minimālais slieksnis Ls 100. Tad ir izredzes kaut ko atpelnīt no visām komisijas maksām,» saka Ā. Dreimanis.
Ja nav plānots tirgošanos ar akcijām beigt līdz ar pirmo un vienīgo darījumu, jāsarod ar domu, ka akciju tirgum būs periodiski jāseko, un tas prasa zināmu sagatavotību, laiku, disciplīnu un raksturu - lieki neiekrist uz emocijām. Būtiski ir vērtēt ne tik daudz akciju cenas, cik pašus uzņēmumus. «Iepirkties kā lielveikalā, ņemot lētāko preci, nav īsti pareizi, jo akciju cenām ir savs iemesls,» uzsver Ā. Dreimanis un mudina sakarības starp uzņēmumos notiekošo un akciju cenu izmaiņām meklēt uzņēmumu finanšu rādītājos, pārskatos un informācijā par aktualitātēm, ko tie regulāri publicē biržas mājaslapā. Tāpat noderīgi ir vērtspapīru tirgus analītiķu pārskati par tendencēm, ko bankas vai mediji piedāvā saviem klientiem .