Pārliecinošu komandu veido Valda Zatlera vadītā Reformu partija, kuras saraksta līderis būs akciju sabiedrības Preiļu siers valdes priekšsēdētājs Jāzeps Šņepsts. Viņš spēkosies ar tagadējo domes priekšsēdētāju un arī Latgales partijas vadītāju Aldi Adamoviču, kurš pašvaldību vada kopš 2006. gada, kad abi vēl bija kopā Tautas partijā.
Latgales partija, Latvijas Zemnieku savienība un nacionālā apvienība Visu Latvijai!-TB/LNNK vēlēšanās veidos kopīgu sarakstu, kurā būs septiņi no 15 tagadējiem domes deputātiem. Latvijas Zaļā partija startēs atsevišķi, un tās sarakstā pirmais būs Sporta skolas direktors Romāns Petrovs. Kad Diena pirms pāris nedēļām piedalījās Preiļu novada domes sēdē, domnieku savstarpējās attiecības šķita draudzīgākas nekā citās pašvaldībās, kur pabūts. Preiļu novada pašvaldībā opozīcijas neesot un sadzīvojot arī deputāti no ideoloģiski atšķirīgiem politiskiem spēkiem. Taču šajā sasaukumā domē nav J. Šņepsta, kurš 2001. gadā pat atteicās no Saeimas deputāta mandāta, lai vadītu novada domi. Preiļu novads ir viens no vecākajiem - izveidots jau 2000. gadā. No astoņiem 2009. gada vēlēšanās pieteiktajiem sarakstiem domē iekļuva septiņi - A. Adamoviča vadītā TP komanda ieguva piecas vietas, SC - trīs, LSDSP un Jaunais laiks - katra pa divām, Visu Latvijai!, LLP/LC un TB/LNNK, kā arī ZZS - katra pa vienai.
Skolotāju vietā - uzņēmēji
Tiem, kas nepazīst J. Šņepstu, jāpasaka, ka viņš ir gana šerps, lai neteiktu, ka reizēm - pat ļoti. Taču viņam piemīt kvalitātes, kurām pateicoties viņš ir nostabilizējis uzņēmumu Preiļu siers un arī savu ietekmi reģionā, ko var uzskatīt par daļu no uzņēmēja kapitāla. Tiesa, kad J. Šņepstam uz to norāda, viņš attrauc: «Es neesmu ietekmīgs. To jūs esat izdomājuši.» Bija lieki cerēt, ka viņš atklās savus plānus. Tāpēc var vienīgi minēt, vai spēcīgais uzņēmējs vēlas tikai būt klāt pie lēmumu pieņemšanas, vai atgriezties domes priekšsēdētāja krēslā. Saruna notika viņam raksturīgajā stilā. Uz vaicāto, vai J. Šņepsts gribētu būt arī mērs, viņš atbild: «Kādi mēri. Es vispirms pārlecu pāri grāvim un tikai tad saku: «Hop!» Ja es būšu deputāts, tad arī tālāk domāšu, kas es vēl varētu būt.»
Viņš apstrīd pieņēmumu, ka Preiļu novadā vēlēšanu iznākumu būs grūti prognozēt. «Ļoti labi var prognozēt. Nekādu pārsteigumu nebūs. Te nebūs pie varas Saskaņas centrs kā Rīgā. Būs mazāk skolotāju un ārstu, bet domē būs arī pa kādam uzņēmējam, kas prot ne tikai tērēt, bet arī pelnīt naudu. Citādi nekas kardināli nemainīsies,» nosaka J. Šņepsts, tā arī neatklājot, vai atbalstītu A. Adamoviču priekšsēža amatā arī pēc vēlēšanām. Lūgts viņu vērtēt, J. Šņepsts atbild: «Katrs strādā, iespējams, tā, kā viņš prot. Es jau nesaku, ka viņš nepatīk cilvēkiem. Pašvaldību vēlēšanas parādīs šīs patikšanas pakāpi.»
No Reformu partijas pārstāvja sacītā izriet, ka viņa sarakstā dominēs biznesa pārstāvji. Ar līdzīgu nolūku vēlēšanās kandidēs uzņēmējs Aigars Zīmelis, kurš arī savulaik vēlēšanās ir startējis no Tautas partijas, bet tagad izvēlējies Kaspara Upaciera (Ufo) vadīto partiju Apvienību Iedzīvotāji, kas dibināta Ikšķilē. A. Zīmelis cīnīsies par iekļūšanu domē, jo nav apmierināts ar pašvaldības darbu. «Pilsēta ir sarakņāta krustām šķērsām,» saka A. Zīmelis, nejūtot prognozējamību investīciju piesaistē un projektu īstenotāju atbildību par rezultātu. Pēcvēlēšanu sadarbībā viņš nekādas sarkanās līnijas nenovelk, vienīgi prasīs domes izpilddirektora nomaiņu. Tagad domē patiešām ir maz uzņēmēju, no kuriem redzamākā ir Maruta Plivda, kas plāno startēt no LSDSP saraksta.
Pēc tam, kad J. Šņepsts intervijā Latvijas Radio bija nokritizējis saimniekošanu Preiļos, kāds bijušais TP valdes loceklis, kurš joprojām ir saistīts ar pašvaldībām, sacīja: «Būtu žēl Aldi Adamoviču pazaudēt kā labu pašvaldības vadītāju, kurš ar visiem prot sarunāties un ikvienu uzklausa. Viņš ir viens no Latgales pārstāvniecības balstiem. Iespējams, ir kļuvis tik spēcīgs, ka pārgājis kādam pāri ceļam.»
Otrs stāsts
Dažiem tagadējiem domniekiem ar J. Šņepstu saistās tālejošāki plāni - viņi vēlas, lai pēc gada viņš kandidētu Saeimas vēlēšanās. «Preiļiem ir vajadzīgs savs pārstāvis Saeimā, lai var izsist Preiļiem naudu. Nebūtu Jānis Klaužs tajā galā, Līvāni neko nedabūtu. Mēs varētu Jāzepu Šņepstu atbalstīt. Tur vajag tādu, kas var nikni izteikties,» sacīja deputāts Vitālijs Plivda (LZS). Uz vaicāto, vai J. Šņepsts būtu gatavs atkal startēt uz Saeimu, viņš nedomājot atbild: «Kāpēc ne?» Saeimas deputāts ir bijis vēl viens kādreizējais TP biedrs un bijušais Preiļu mērs Jānis Eglītis, kurš tagad ir Ventspils augstskolas rektors. Taču šajā gadījumā ir jārunā par to, kāpēc Preiļi ar augstāku teritorijas attīstības indeksu jūtami atpaliek no Līvāniem Eiropas fondu apguvē. Pirms nepilniem pieciem gadiem Līvāni tika iekļauti 17 izredzēto pilsētu sarakstā, kas varēja pretendēt uz ES finansējumu pilsētvides attīstībai. To, ka Preiļi, tāpat kā visas pārējās Latgales pilsētas, izņemot Daugavpili un Rēzekni, no šī saraksta tika svītrotas, domes priekšsēdis A. Adamovičs skaidro ar politiskiem iemesliem - acīmredzot Preiļu vietējie līderi nebija tik pietuvināti TP vadībai kā līvānieši. Tā Līvāni ieguva papildus teju septiņus miljonus latu un varēja vēl piedalīties visām pilsētām pieejamos konkursos.
«Par septiņiem miljoniem mēs būtu sakārtojuši pilsētu,» atzīst domes priekšsēdis, kuram iedzīvotāji prasot, kāpēc Preiļos nav tā kā Līvānos. Preiļi nevar lepoties ar ES fondu apguves rādītājiem. Domes priekšsēdis gan skaidro, ka lielajos novados infrastruktūras projekti tiek īstenoti katrā no tajā iekļautajiem pagastiem, kuru skaits ir lielāks nekā Preiļu novadā ar četriem pagastiem. Tāpēc projektu nav tik daudz. Preiļu novadam pērn piešķirti 2,8 miljoni latu, par ko nosiltinātas sešas izglītības iestādes. Dzīvojamo māju siltināšanā Latgalē Preiļi esot līderos - līdz gada beigām varētu būt nosiltinātas vairāk nekā desmit ēkas. Pērn gandrīz miljons latu atvēlēts divām tranzīta un vēl piecām mazajām ielām.
Kad A. Adamovičam atgādina, ka Līvānos ir arī viena no modernākajām bibliotēkām, viņš saka: «Mums tā bibliotēka ir vēl lepnāka, un tāda bija jau agrāk.» Tiesa, Preiļu apmeklējuma laikā tai bija pagrūti piekļūt. Iesākto infrastruktūras projektu dēļ iela blakus Maximas veikalam bija gandrīz neizbraucama, bet autostāvvieta starp abiem objektiem slīga ūdenī. Tur gan pašvaldība maz ko varot darīt, jo autostāvvietas zeme ir privātīpašumā. Taču ūdenssaimniecības un kanalizācijas projektu īstenošanas laikā cilvēkiem esot jārēķinās ar neērtībām. Domes vadība plāno divas tranzīta ielas - Brīvības un Aglonas ielu - līdz Jāņiem sakārtot.
Balets Rīgā un Preiļos
Taču Preiļiem ir kas tāds, kā nav Līvāniem. Te katru gadu notiek Baltijas Baleta festivāla izrādes. Arī šogad ASV deju grupa Step Afrika! uzstāsies tikai divās pilsētās Latvijā - Rīgā un Preiļos. «Vislabākā, visaktīvākā un visdarbspējīgākā pilsēta,» par Preiļiem saka Baleta festivāla organizatore Lita Beiris, uzslavējot kultūras darbinieku aktivitāti. «Publika ir saradusi ar to, ka tur notiek interesanti un dažādi kultūras pasākumi,» vērtē L. Beiris, uzslavējot kultūras centra vadītāju Gunti Skrimbli. Šis centrs atrodot arī sponsorus, ko nespējot daža laba lielā pilsēta, kurā valdot snobisms, izteicās L. Beiris.
Gan 2008., gan 2012. gadā Preiļos koncertēja grupa Prāta vētra, un tie bija vienīgie šīs grupas koncerti Latgalē. No Preiļu novada Stabulniekiem bijis Renāra Kaupera vecvectēvs, tomēr pagājušogad intervijā Latgales radio grupas dalībnieks Jānis Jubalts norādīja, ka Preiļos Prāta vētru labi uzņemot un viņi braucot uz pārbaudītām vērtībām. Sadarbība aizsākta laikā, kad pašvaldību vēl vadīja J. Eglītis, atceras A. Adamovičs, kurš viņu nomainīja amatā. Par kultūras dzīvi mērs stāsta ar prieku, jo tā ir daudzpusīga, ieskaitot alternatīvās mūzikas vakarus jauniešiem. Novadā ir 22 pašdarbības kolektīvi. Arī visas sporta zāles esot piepildītas. Viesu iecienītajā Leļļu muzejā vasarā bijis ap 44 000 apmeklētāju.
Pašvaldības uzņēmumam Preiļu saimnieks apsaimniekošanā nodotā viesnīca ar aptuveni 30 vietām gan darbojas dežūrrežīmā. Preiļu pils parka kompleksa apmeklējums visiem var izraisīt asociācijas ar neskarto dabu. Domes vadība atzīst, ka 42 hektārus lielais parks un pils būs pašvaldības prioritāte, bet to sakārtošanai dome nevar atļauties ņemt kredītu. Šogad ir paredzēti 7000 latu tehniskā projekta pārstrādei un ir jāizlemj, ko ir iespējams izdarīt. Ja netiks uzlikts jumts, savilktas pils sienas un nostiprināti pamati, «tad var sākties sabrukšanas process», atzīst A. Adamovičs. Kopā darbu veikšanai 2005. gadā sagatavotajā projektā bija paredzēts līdz 200 000 latu.