Nacionālās drošības likums paredz, ka valdības vadītājs katru gadu uzstājas parlamentā ar šādu ziņojumu.
Opozīcija to bija salīdzinājusi ar iepriekšējos gados sacītajām runām par šo tematu un konstatējusi, ka atsevišķi ziņojuma fragmenti pat esot pārkopēti no sešus gadus seniem lasījumiem, kā apgalvoja Andris Šķēle (PLL). Einars Cilinskis (VL-TB/LNNK) bija vēlējies dzirdēt arī par vides un tehnogēno katastrofu riskiem, plūdu riskiem un par dabas apstākļu radītajiem elektroenerģijas pārrāvumiem, kas arī esot nopietns apdraudējums. Boriss Cilēvičs (SC) pamanījis, ka premjera runā neesot bijis ne vārda par sociālo drošību. Savukārt Dzintars Ābiķis (Vienotība) uzstājoties pateica vienu teikumu: «Latvijas nacionālo drošību visvairāk apdraud negodīgi politiķi un arī tie, kuri orientējas uz sadarbību nevis ar mūsu stratēģiskajiem partneriem Eiropas Savienībā un NATO, bet gan lūkojas Austrumu virzienā.»
Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdis Ainars Latkovskis (Vienotība) norādīja, ka ziņojums ir publiski pieejams un tas uzliekot zināmus ierobežojumus, liedzot raksturot visus ar šo jautājumu saistītos aspektus. Aplausus izpelnījās A. Latkovska sacītais: «Savulaik mēs kā opozīcija klausījāmies premjera Ivara Godmaņa ziņojumu. Laiki mainās, bet ziņojumi laikam nemainās.»
Premjers V. Dombrovskis noslēgumā pēc debatēm noraidīja pārmetumus par virspusēju enerģētiskās drošības izklāstu, jo valdība Saeimā iesniegusi likumprojektu par atjaunojamajiem energoresursiem. «Tur mēs esam centušies atrast to balansu starp nepieciešamību gan palielināt atjaunojamo energoresursu īpatsvaru, gan mazināt mūsu atkarību no importētajiem fosilajiem kurināmajiem,» sacīja valdības vadītājs. Viņš arī aizrādīja Aināram Šleseram (PLL), kurš premjeram pārmeta par Rīgas jūras līcī iesalušajiem kuģiem, ka situācija Rīgas jūras līcī 2011. gada februārī neesot saistīta ar nacionālo drošību 2010. gadā, bet valdība arī to risinot.