«No stabilizācijas politikas pienācis laiks pāriet uz attīstības politiku,» sacīja V. Zatlers, kura teiktais sasaucas ar to, ko savulaik jau sacījusi Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (_Vienotība_). Uzstāšanās liecināja, ka V. Zatlers ir sekojis līdzi valdības un partiju iecerēm, jo vairākas no tām iekļāvis arī savā piedāvāto uzdevumu sarakstā. Viņa runā arī bija meklēts līdzsvars starp visu sabiedrības grupu interesēm.
Uzsver konkurētspēju
«Pirms četriem gadiem mēs visi guvām labu mācību - Valsts prezidenta ievēlēšana nedrīkst būt tikai politisko partiju darījums! Es nevaru lepoties ar to, kā tika izvirzīta mana kandidatūra prezidenta amatam. Toreiz gan sabiedrībai, gan man centās atvēlēt statista lomu,» V. Zatlers atcerējās 2007. gada maiju, kad toreiz valdošās partijas viņu sabiedrībai atklāja pēdējā brīdī. Prezidents esot centies ievērot neitralitāti pret jebkuru politisko spēku. Ja toreiz šķitis, ka varēs lielu uzmanību veltīt izglītībai un veselībai kā prioritātēm, tad ekonomiskā krīze ir veikusi korekcijas. V. Zatlers uzskata, ka viņam izdevies panākt politisko stabilitāti. Divas reizes - 2007. gada nogalē un 2009. gada pavasarī - daļa sabiedrības aicinājusi prezidentu rosināt Saeimas atlaišanu, bet viņš nav par to izšķīries. Pirmajā reizē nebija pamata runāt par parlamenta krīzi, un tiem, kuri vēlējušies parlamenta atlaišanu, nav bijis alternatīva piedāvājuma. Savukārt 2009. gadā «manu rīcību noteica atbildība par valsts nākotni», sacīja prezidents. Saeimas atlaišanas procedūra ir smagnēja, bet Latvijai bijis svarīgi starptautiski demonstrēt stabilitāti un valsts rīcībspēju. V. Zatlers vairākkārt ir aicinājis Satversmē paredzēt prezidentam tiesības atlaist Saeimu bez referenduma, ko atgādināja arī runā. Saeimas frakcijas šajās nedēļās šo iniciatīvu vēlreiz izvērtēs.
Kā vienu no ārpolitiskajiem uzdevumiem nākotnē V. Zatlers minēja Latvijas konkurētspēju starptautiskajā politikā un ekonomikā, reģionālajos un globālajos tirgos. Viņš izteica nožēlu, ka Latvija nav iekļāvusies kopējā Eiropas enerģētikas sistēmā. Latvijai esot jāpiedalās elektroenerģijas un gāzes savienojumu izveidē ar Skandināvijas valstīm un Poliju, kā arī jāiesaistās kopīgajā Baltijas un Ziemeļvalstu elektroenerģijas tirgū. Viņš uzsvēra, ka ir jāmazina atkarība no viena dabasgāzes piegādātāja. Ar īpašu rūpību prezidents aicina izvērtēt nākotnes atomelektrostaciju projektus. «Vēl joprojām maģistrāle Via Baltica Latvijas daļā vietām atgādina senlaiku veļas rīvi, un tādi ir ļoti daudzi vietējās nozīmes ceļi Latvijā,» teica prezidents, aicinot valdību domāt par finansējumu autoceļu sakārtošanai. Latvijai arī esot svarīgi iekļauties Eiropas transporta tīklā. Viņaprāt, ja paralēli tiktu īstenots Rail Baltica projekts, kas savienos Baltijas valstis, Poliju un Vāciju, kā arī izbūvēts Rīgas-Maskavas ātrgaitas dzelzceļš, Latvija varētu kļūt par nozīmīgu starptautisku dzelzceļa mezglu.
Klātbūtne parāda attieksmi
Uz prezidenta runu bija aicināti sabiedrības pārstāvji, studenti, kā arī visi Saeimas deputāti un ministri. Uzstāšanos klātienē vēroja Saeimas priekšsēdētāja S. Āboltiņa un premjers Valdis Dombrovskis (Vienotība), kā arī aptuveni puse Saeimas deputātu. No frakciju vadītājiem nebija ieradies vienīgi Vienotības frakcijas līderis Dzintars Zaķis, kurš Dienai skaidroja, ka ir moderns cilvēks un prezidenta uzstāšanos vērojis internetā. Uz tikšanos nebija atnācis arī LPP/LC līderis Ainārs Šlesers, kurš skaidroja, ka Par labu Latviju! frakcija ir bijusi pietiekami plaši pārstāvēta, bet viņš bijis kopā ar ģimeni. «Taču ar mums Valdim Zatleram problēmu nebūs. Problēmas viņam būs ar koalīciju. Ja koalīcija prezidentu atbalstīs, tad mēs arī viņu atbalstīsim,» piebilda PLL pārstāvis. Politiķu kaunināšana medijos, iespējams, bija mainījusi klātesošā ZZS frakcijas vadītāja Augusta Brigmaņa domas, jo iepriekš Latvijas Radio viņš bija izteicies, ka nekā jauna tajā runā nevarētu būt.
V. Zatlers nav plānojis ar atsevišķu runu uzstāties Saeimā, jo tā būtu priekšrocību izmantošana attiecībā pret citiem iespējamajiem kandidātiem. Pagaidām viņš ir vienīgais kandidāts. Ar koalīcijas deputātiem prezidents tiksies 5. maijā, bet ar Saskaņas centra deputātiem - 10. maijā. SC frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs un vēl četri viņa kolēģi atnākuši, jo vēlējušies parādīt cieņu prezidentam, lai gan «šajā zālē, protams, neviens ne par ko neizšķiras». Andris Bērziņš (PLL) pamanījis, ka prezidents ir vēlējies būt diplomātisks un «palavierēja pa grūtām tēmām». Deputāti arī jutuši, ka viņš ir «centies būt visiem labs». S. Āboltiņa atzina, ka vairākas runā pieminētās lietas jau ir valdības darba kārtībā, bet ierosinājums palielināt vēlēšanu apgabalu skaitu un ieviest visās vēlēšanās vēlētāju reģistru ir Vienotības programmā. S. Āboltiņa arī uzskata, ka deputāti ar savu ierašanos uz V. Zatlera lekciju parāda attieksmi pret amatā esošu prezidentu. Iespējams, organizatorisko nepilnību dēļ tikšanās beigās nevaldīja gaisotne, kādu būtu pelnījusi valsts pirmā amatpersona. Jautājumu un atbilžu daļu nācās pārtraukt, jo pie mikrofona vairāk tika nevis sabiedrības viedokļu līderi, bet gan mazāk zināmi cilvēki, kas vairāk vēlējās runāt paši, nevis jautāt.