Satversme noteic, ka prezidents aicina Ministru prezidenta amata kandidātu izveidot valdību, taču tieši kandidāts ir tas, kurš aicina ministrus potenciālajā komandā. Galavārds par valdības apstiprināšanu pieder Saeimai.
Konstitucionālo tiesību eksperts Edgars Pastars uzskata, ka šoreiz «VP kanceleja ir pāršāvusi pār strīpu». «Es gan ceru, ka tas ir tikai neveikls formulējums un patiesībā tā nav domāts. Ceru, ka šis neveiklais paziņojums nepārtaps rīcībā,» komentē jurists. Vienlaikus E. Pastars norāda, ka ir autors MK iekārtas likuma 13. pantam, kas paredz iespēju prezidentam atsaukt nominēto premjera amata kandidātu. «Šī norma paredz, ka kandidātu var atsaukt, ja viņš nespēj izveidot valdību, nevis - ja aicinājis «nepareizos» ministrus.» Eksperts norāda - politiskas konsultācijas starp prezidentu un premjera amata kandidātu ir normāla lieta, īpaši attiecībā uz ārlietu un aizsardzības ministru, kas ir prezidenta tuvākie sadarbības partneri. Taču saskaņā ar Satversmi šīs politiskās konsultācijas nedrīkst pāraugt juridiskā diktātā, pēc kāda izskatās VP kancelejas paziņojums. E. Pastars arī uzskata, ka no šīs pārpratumu pilnās situācijas varēja izvairīties, ja vien prezidents nebūtu likvidējis konstitucionālo tiesību komisiju.
Arī viens no tās bijušajiem locekļiem Lauris Liepa atzīst, ka ir pārsteigts par tik striktu paziņojumu: «Ir tikai normāli, ja par ministru kandidatūrām notiek dialogs starp prezidentu un Ministru prezidenta amata kandidātu. Taču tam ir jābūt dialogam, un neviens varas atzars nedrīkstētu nodarboties ar ultimātiem. Tie Latvijas politikā nekad nav bijuši produktīvi.» Tajā pašā laikā viņš norāda, ka šis paziņojums iekļaujas jau iepriekš vērotajā A. Bērziņa vēlmē nodrošināt pēc iespējas ilglaicīgu Ministru kabinetu.
Prezidenta tiesības atstādināt premjera amata kandidātu neapstrīd konstitucionālo tiesību eksperts Jānis Pleps, tūlīt piebilstot, ka tie gan ir tikai atsevišķi gadījumi. «Konstitucionālo tiesību komisija savulaik sagatavoja atzinumu, kurā norādīja, ka Valsts prezidentam ir tiesības atsaukt premjera amata kandidātu, ja: kandidāts pats atsakās sastādīt valdību, atklājas jauni fakti par kandidātu, kas liek apšaubīt viņa reputāciju, vai viņš vilcinās ar valdības veidošanu. Kā redzams, šeit nekas nav minēts par potenciālajiem ministru amata kandidātiem.» Eksperts uzsver: ja kāds no varas atzariem pārkāpj savas pilnvaras, var veidoties nestabila politiskā situācija un konstitucionāls konflikts. Viņš atgādina - Latvija ir nevis prezidentāla, bet parlamentāra republika, un galavārds valdības apstiprināšanā pieder Saeimai. «Būtu ļoti dīvaini, ja prezidents nevirzītu premjera amata kandidātu un viņa izveidoto valdību, ja tai ir 51 balss parlamentā,» uzskata J. Pleps.
Savukārt Valsts prezidenta padomnieks juridiskajos jautājumos Reinis Bērziņš uzsver - A. Bērziņš nekādā gadījumā nevēlas diktēt, kādus ministrus iekļaut valdībā. «Prezidents atbalsta profesionāļu veidotu Ministru kabinetu un to, ka valdības veidošana atbilstu Satversmes 55. pantā paustajam, ka Ministru kabinets sastāv no Ministru prezidenta un viņa aicinātajiem ministriem. Ja atklāsies fakts, ka Ministru prezidents nav spējīgs pulcēt profesionālus ministrus, varēs uzskatīt, ka šī persona nav piemērota premjera amatam, un prezidents patur tiesības viņu atsaukt,» skaidroja R. Bērziņš.
Jāatgādina, ka A. Bērziņš jau 2011. gadā pieteica nepieciešamību sākt diskusijas pārvaldības modeļa pilnveidei. Šim mērķim izveidota ekspertu grupa, kura izstrādājusi priekšlikumus valdības darba pilnveidošanai. Vienlaikus gan jāpiebilst - prezidents par saviem lēmumiem ir arī politiski atbildīgs, jo Satversme paredz, ka Saeimai ar divām trešdaļām balsu ir tiesības viņu atlaist.