Taču visi ir vienisprātis ar Valsts prezidentu, ka nākotnē būs jādomā par to, kā saliedēt sabiedrību.
Sarunas ar partijām beidzās pagājušajā otrdienā, taču prezidenta vēstījums tika publiskots tikai šajā pirmdienā. A. Bērziņš nerīkoja preses konferenci, un tā politiķi dažādi interpretēja atsevišķas viņa tēzes, līdz galam neizprotot arī to, ko A. Bērziņš domājis, aicinot «pārdomāt Latvijas valsts pārvaldības kārtību un attiecības starp valsts varas atzariem, tai skaitā starp valsti un pašvaldībām». Prezidenta preses sekretāre Līga Krapāne Dienai paskaidroja, ka ar to ir domāta gan pašvaldību lomas palielināšana, gan izpildvaras stabilizēšana, lai tai nav tik daudz laika jāvelta diskusijām par amatiem. Prezidents ir norādījis, ka esošais pārvaldības modelis nenodrošina ideālu varas līdzsvaru, pieļauj vāju politisko atbildību, kā arī veicina traucējošu sāncensību.
«Sarkano līniju pārspīlēta uzturēšana kļūst par nepārvaramu barjeru valsts turpmākajai attīstībai,» sacīts Valsts prezidenta vēstulē. No teiktā vairākkārt jaušama interese aizstāvēt opozīcijā esošo Zaļo un Zemnieku savienību, pret kuru ir iezīmētas arī ZRP sarkanās līnijas un kuras pašvaldību vadītājiem vairs nav tik liela iespaida uz valdības lēmumu pieņemšanu. ZRP priekšsēdis V. Zatlers Dienai atgādināja, ka partijai ir tikai viena sarkanā līnija - oligarhu ietekme valdībā, kuru tā nevarot pieļaut, lai atjaunotu ekonomikas konkurētspēju. Viņš pieļāva, ka gan jau ir cilvēki, kas gribētu, lai atgriežas «tā lietu kārtība, kas bija 10. Saeimā», bet, viņaprāt, tas nebija labas pārvaldības piemērs. Arī I. Viņķele ir pārliecināta, ka koalīcijas partneru attiecības 11. Saeimā esot daudz konstruktīvākas. Valsts prezidenta vēstulē nosaukti arī citi tuvākā laika uzdevumi, kā vienu no pirmajiem minot Nacionālo attīstības plānu, lai «tas kalpotu par pamatu visu nozaru politikai, reģionālajai attīstībai», ES fonu plānošanai, kā arī atspoguļotu pierobežas novadu attīstības perspektīvu. Jau rakstīts - kamēr Pārresoru koordinācijas centrā top NAP, savu prioritāšu sarakstu jau sagatavojusi Finanšu ministrija, kur ES fondu līdzekļu ieguldījums reģionālajā attīstībā netiek akcentēts. Lielu uzmanību Valsts prezidents veltījis arī situācijai, kāda izveidojusies par divvalodību ierosinātā referenduma priekšvakarā, aicinot to nepārvērst par protesta balsojumu pret atsevišķu politiķu paveikto vai nepaveikto.