Pavļutu, bet arī par šīs nozares saglabāšanu sev. Iespējamais kompromiss būtu vides ministra amata izveidošana VARAM vai arī darījums starp ZZS un Visu Latvijai!-TB/LNNK, kura izrādījusi interesi par zaļajiem zemniekiem iedalīto Izglītības un zinātnes ministriju, lai iestātos par pāreju uz valsts valodu skolās.
Reformu partija (RP) sestdien domes sēdē vēlreiz nostiprināja apņemšanos ekonomikas ministra amatam izvirzīt D. Pavļutu - ja pret viņu būs iebildumi, RP sagaida atklāti izteiktus argumentus, pēc domes sēdes teica RP priekšsēdētājs Edmunds Demiters. D. Pavļuts ir aktīvi iesaistījies partijas dzīvē jau labu laiku, viņš ir arī viens no tās kodola cilvēkiem. Taču partijā D. Pavļuts iestājās tikai pagājušās nedēļas nogalē, kad premjera amata kandidāte Laimdota Straujuma (Vienotība) izteica vēlmi valdībā redzēt pie partijām piederīgus ministrus.
«Vēlēšanas tuvojas, un ir jāizdara izvēle,» skaidroja D. Pavļuts, kurš, iesaistoties Valda Dombrovska (Vienotība) valdībā, domājis, ka tas nebūs uz tik ilgu laiku, jo «vecās konjunktūras revanšu biju gaidījis agrāk, bet tagad kopā ar simpātiskiem cilvēkiem ir izdarītas labas lietas». D. Pavļuts vairs nevēloties pieļaut, ka tās tiekot nojauktas, tāpēc esot jāiesaistās politikā. Tiešā veidā viņš neesot dzirdējis pārmetumus par savu darbību. «Ar mani atklāti neviens par to nav runājis,» apgalvoja D. Pavļuts, kuru neviena amatpersona arī nesot aicinājusi atkāpties pēc Zolitūdes traģēdijas. Izvairīšanās uzņemties politisko atbildību par būvniecības procesu bija minēta kā varbūtējais iemesls, kāpēc viņu vairs nevēlas aicināt jaunajā valdībā. Traģēdija notika pēc vecajiem spēles noteikumiem, kurus centāmies labot, sacīja D. Pavļuts.
Valdības veidošanas gaitā kļūst redzams, ka piedāvātais grozu princips, kurā katrai partijai būtu pa amatam no katras ministriju grupas, bija ne tik daudz vērsts pret ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču (RP) vai iekšlietu ministru Rihardu Kozlovski (RP), no kuriem vienam amats teorētiski būtu jāatstāj, bet drīzāk mēģinājums panākt, lai RP atsakās no Ekonomikas ministrijas. Par to liecina informācija par koalīcijas sanāksmēs runāto - tajās RP vadība vairākkārt aicināta padomāt par iespēju turpināt vadīt Izglītības un zinātnes ministriju, nevis ekonomikas nozari. Kā kompromiss E. Rinkēvičam sākotnēji tika piedāvāts īpašo uzdevumu ministra amats Eiropas lietās, bet tas ir postenis, kuru būtu lietderīgi izveidot valdībā pēc Saeimas vēlēšanām, jo nevis šai, bet nākamajai valdībai būs jāstrādā laikā, kad Latvija būs prezidējošā valsts Eiropas Savienības padomē.
Nav izslēgts, ka partneri vienojas ZZS izveidot īpašo uzdevumu ministra amatu VARAM. Ar tagadējo piedāvājumu ZZS valdes priekšsēdis Uldis Augulis personīgi nav apmierināts, bet ZZS viedokli formulēs pirmdien pirms kārtējām koalīcijas sarunām. «Mēs tagad esam vislielākie zaudētāji,» Dienai teica U. Augulis, kura pārstāvētajai partijai piedāvāts parlamentārā sekretāra amats VARAM. Viņš neredz pamatu aizdomām par ZZS ieinteresētību iekļūt šajā ministrijā resursu dēļ, ja partneri vienojušies šogad neveikt budžeta grozījumus, bet ES fondu apgūšana tā pa īstam sākšoties tikai pēc vēlēšanām.
Taču pagājušās nedēļas nogalē atrisinājās kāds cits strīdīgs jautājums, kas vispirms bija Vienotības iekšējā problēma. Tā bija plānojusi nomainīt finanšu ministra amatā Andri Vilku pret Jāni Reiru; tas būtu riskanti ne tikai tāpēc, ka premjera kandidāte L. Straujuma nav tik spēcīga finanšu jautājumos kā viņas priekšgājējs V. Dombrovskis. Finanšu ministram ir liela loma arī laikā, kad Latvija sāk jaunu dzīvi eirozonā. Vienotības iekšējās apspriedēs ir minēts vēl kāds būtisks fakts - no finanšu ministra personības, kompetences, starptautiskās reputācijas un kontaktiem ir atkarīgs arī tas, cik veiksmīgi Latvijai izdosies pārfinansēt ārējo parādu. A. Vilks ārvalstu investoru acīs ir augstu vērtēts, norādīja kāds viņa partijas biedrs, kas iestājās par A. Vilka palikšanu amatā. Tiesa, pret A. Vilku bija iebildumi arī ZZS, kuras sabiedrotais Aivars Lembergs atzina, ka finanšu ministrs «ir nācis no bankām un redz tikai Rīgu, bet nav lasījis pašvaldību hartu un pašvaldībām bija konflikts ar Vilku». A. Vilks ir piekritis Vienotības nosacījumam startēt Saeimas vēlēšanās - pretēji sākotnējiem plāniem aiziet no politikas.