Pēc Lietuvas valdības aplēsēm, ieņēmumi no v/u akciju pārdošanas vien dotu ap 6,6 miljardu dolāru peļņu, bet ikgadējie ienākumi turpmāk - līdz pat 2% no iekšzemes kopprodukta. Finanšu ministre Ingrīda Šimonīte saka, ka v/u kotēšana tirgū varētu novērst citādi neizbēgamo nodokļu celšanu un šādu iespēju vērtē kā «ekonomikai visveselīgāko».
Privatizējamo v/u skaitā ir Lietuvas dzelzceļa operators Lietuvos geležinkeliai, kā arī energokompānija LEO LT un pasts - Lietuvos pastas. Pārdodot v/u daļas, Lietuvas valdība plāno pirmos divus gadus paturēt kontrolpaketes. Pēc premjerministra Andrus Kubiļus teiktā, visus v/u principiāli vajadzētu «depolitizēt», no ministriju pārraudzības to vadību nododot neatkarīgām direktoru padomēm. «Katra v/u darbībai jābūt vērstai uz tā vērtības palielināšanu un peļņas gūšanu,» viņš teica.
Pēc Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas prognozēm, Latvija šogad piedzīvos 3% ekonomikas kritumu, Lietuvā tas būs par pusi mazāks. Vienīgā no Baltijas valstīm, kuras ekonomikā šogad paredzams pieaugums par 3,3%, ir Igaunija. Tās valdība nesen apturējusi lēmumu kotēt Londonas biržā sava v/u Eesti Energia akcijas, tā vietā apsverot tiešu valsts investīciju iespēju.