Turpretim atbildīgā Finanšu ministrija (FM) norāda, ka normatīvos pamatprincipi ir noteikti, tāpēc nekādas izmaiņas aprēķina metožu izstrādei netiks virzītas. FM gan pieļauj, ka varētu vienkāršot pašreizējo kārtību.
Diena jau ziņoja par pro-blēmām ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) par darba auto izmantošanu privātajām vajadzībām. Galvenās galvassāpes bija par to, kā aprēķinos nodalīt auto izmantošanu dienesta un personiskajām vajadzībām. Spriežot pēc FM aprēķiniem par gada pirmo ceturksni, tās atsaukušās arī uz valsts budžetu, proti, no plānotajiem desmit miljoniem latu (ce-turksnī) par dienesta auto izmantošanu privātajām vajadzībām iekasēti tikai nedaudz vairāk par miljonu. FM gan norāda - tā kā dienesta auto nodoklis ir daļa no IIN, ļoti precīzi dati, cik tas ir iekasēts, nav noskaidrojami.
Plāta rokas
No gada sākuma IIN ir jāmaksā arī par ienākumiem no kapitāla pieauguma, proti, no ieguldījumu fondiem, vērtspapīriem, arī akcijām. Nodokļa likme ir 15%, un tā tiek piemērota peļņai - starpībai starp aktīvu pārdošanas un pirkšanas cenu. Savukārt gūtajiem procentiem par depozītiem, uzkrājošajai apdrošināšanai, pensiju fondiem IIN likme ir 10%. Saistībā ar šiem uzkrājumiem cilvēkiem nav jāiet uz VID un jādeklarē gūtā peļņa, jo banka automātiski atskaita nodokli un iemaksā to valsts kasē. Savukārt, pārdodot instrumentus, kuru peļņa tiek aplikta ar 15% IIN likmi, cilvēkiem pašiem jāiet uz VID un pēc deklarācijas aizpildīšanas jāsamaksā IIN. Ja peļņa pārsniedz 500 latu mēnesī, deklarācija jāiesniedz līdz nākamā mēneša 15.datumam pēc peļņas gūšanas, bet, ja zem 500 latiem, atskaite jāiesniedz reizi ceturksnī. Tā vēlējusies izdarīt arī Agita, jo viņas peļņa no SEB bankas latu rezerves fonda bija 30 latu. Kad viņa uz VID Aizkraukles nodaļu, dienesta darbinieces «plātīja rokas, jo neko nezināja - ne kādus papīrus no manis pieņemt, ne kādas formas pildīt. VID teica - pienāciet pēc mēneša, varbūt kaut ko konkrētāku zināsim - un solīja nesodīt, ka deklarāciju neesmu iesniegusi līdz 15. aprīlim.»
Sarežģīti aizpildīt
VID Dienai norāda, ka šobrīd spēkā esošajos normatīvos nav skaidri noteiktas aprēķina metodes, kā aprēķināt peļņu no darījumiem ar latu rezerves fonda apliecībām. Tas nozīmē, ka VID nav iespējams izstrādāt metodiskos materiālus ar aprēķina piemēriem šādos gadījumos. FM speciāliste Astra Kaļāne norāda, nekādas izmaiņas šajā sakarā normatīvos nav plānotas, jo likumā ir noteikti pamatprincipi, kā aprēķināt kapitāla pieaugumu un tādējādi arī maksājamo nodokli. Tas nav vienkārši, atzīst A. Kaļāne, tā kā darījumi ar Latvijā kopumā četru latu rezerves fondu apliecībām notiek ievērojami biežāk nekā ar citu ieguldījumu fondu apliecībām, un jādeklarē ir katrs darījums. «Deklarācijas aizpildīšana prasa iedziļināšanos,» atzīst arī SEB bankas pārstāve Agnese Strazda, un tādos gadījumos cilvēkiem padomu sniedz banka. Klientu aizpildītās deklarācijas VID pieņem, tāpēc gadījums Aizkraukles VID, kur Agitai neviens neko nevarēja paskaidrot, ir nepatīkams, nosaka SEB bankas pārstāve. FM aicina cilvēkus, kam radušās grūtības aizpildīt deklarāciju, vērsties arī ministrijā. «Problēmu mēs esam apzinājuši. Ir vairāki risinājumu varianti,» teica A. Kaļāne.