Jāatzīst, ka skaidru argumentu rīdzinieku iekļūšanai Gagarina kausa izcīņas pusfinālā nebija. Bija tikai cerības un analoģijas, ka, redz, citviet pasaulē visādi brīnumi mēdz notikt. Tā gan ir, bet rīdzinieku paklupšana zem Jaroslavļas Lokomotīves drīzāk ir likumsakarība, tāpēc skumt par Dinamo vadības izvirzītā mērķa iekļūt Gagarina kausa finālā nesasniegšanu nav iemesla. Gluži pretēji.
Sezonas laikā vairāki hokeja eksperti izteicās, ka Rīgas Dinamo šogad ir kļuvis spēcīgāks nekā iepriekšējos gados. Kā arguments tika minēts, ka sastāvs kļuvis vienmērīgāks. Neskatoties uz to, uzbrukumā joprojām regulārus draudus pretiniekam sarīko tikai divas maiņas, bet otras divas vairāk rūpējas par savu vārtu drošību.
Lai arī sastāvs patiešām kļuvis vienmērīgāks, izslēgšanas spēlēs, kur katra cīņa var būt izšķiroša, nepietiek ar divām ripas metošām maiņām. Tāpat kā pērn, arī šosezon lielākās grūtības radās, kad kāds no līderiem guva savainojumu. Kamēr visi ierindā, pats velns nemaz nav tik melns, bet, izkrītot vienam savainojuma dēļ, uzbrukumā klājas plāni. Un kamēr tā būs, jāpriecājas par katru panākumu Gagarina kausa izcīņā.