Tas pats sakāms arī par tulkoto literatūru. Rodas iespaids, ka žurnālistiem un tulkotājiem dzimtā valoda nav bijusi latviešu. Liela daļa mūsu parlamentāriešu, ministru un pazīstamu zinātnes un kultūras darbinieku runā sliktā latviešu valodā. Televīzijas žurnālists Kodis runā pareizāk, lai gan viņa dzimtā valoda nav latviešu. Bet ko dara mūsu valodnieki? Neko. Pilnīga bezdarbība. Viņi var bezgalīgi tērgāt, vai Īslande jāraksta ar garo vai īso i, tajā pašā laikā ieviešot tiešām netīkamus jaunvārdus. Piemēram, vai nosaukt sportistus ar īpašām vajadzībām, kas piedalās savās olimpiskajās spēlēs, par paralimpiešiem nav viņiem pazemojoši? Vai tad viņi nav olimpieši savās spēlēs vai viņi ir limpieši, kas izcīna limpiskās medaļas? Tagad izvērsts dialogs par piena produktu nosaukumiem. Vislabāk būtu, ja mūsu valodnieki šajā pasākumā nepiedalītos, jo neko labu no tā nevar sagaidīt.
Jānis Milzarājs