Kādu es tur lielu devumu varu dot. Mūsu nav valdībā.
Tad neredzat te vairs vietu? EP redzat kā iespēju tikt pie labi apmaksāta krēsla?
Nē, tas nav tas pareizais variants. Ja būs kaut kādas ārkārtas situācijas, mēs uzreiz zem karogiem nostāsimies. Saprotiet, cita lieta, vai tas ko dos. Otrs, protams, mēs izkritām ārā no aprites. Kā es varu citādi runāt par lietām, kas skar? Tagad, tiekoties ar cilvēkiem, nerunāju par ES, maksimums, ko daru, runāju salīdzinājumā - Eiropas valstis un Latvija. Eiropas jautājumi sadalās divās daļās. ES ir ļoti nopietnā situācijā. ES atbalsts ir nepieciešams divos kanālos. Viens ir tām valstīm, kas ir nogāzušās ar valūtas kursu lejā un viņiem ir jāatbalsta, lai varētu to kursu kaut cik turēt. Mūsu atbalsts ir cits, tas ir budžeta kritums. Mums atbalsts ir budžeta pārfinansēšana. Neticu, ka varam turēties kopā ES, ja varam pieļaut tādas svārstības kursā. Mēs esam uz austrumu robežas, un nogāzās valūtas arī austrumos. Mēs it kā esam saspiesti, mums vienā pusē valūta nokrita, otrā pusē valūta nokrita.
Visi jūsu konkurenti sola mīkstināt Māstrihtas kritērijus.
Man ir cita pieeja. ES nevar turēties kopā, ja, protams, normāli ir, ja viena valūta. Jātiek pie tā, ka nav tik lielas kursa svārstības. Vismaz tas solis jāpanāk. Iedomājieties, kas notiek, ja situācija pasliktinās. Kas tad notiek? Pirmais solis ir nevis mīkstināt Māstrihtu, bet izstrādāt variantu, kā tomēr atbalstīt valūtas, lai tās nekrīt tālāk. Tāpat palīdzēt, kā šo budžeta deficītu pārfinansēt, redzot, ka arī paši mazina šo deficītu. Ja tos divus neizdara, kur tad runāt par Māstrihtas kritērijiem.
Vai jūs varat nosaukt konkrētus trīs darbus, ko gribat paveikt kā EP deputāts?
Ir svarīgi iestāties par valūtas kursa izlīdzināšanu. Otrs variants ir, kā būs tālāk, vai ir kaut kādi vēl īpaši ekonomikas atbalsta pasākumi. Uz EP pārcelsies ļoti nopietnas diskusijas un likumprojektu pieņemšana budžetā, kas ietvers akūtus pasākumus finanšu krīzei. Tad ir novembris, Kopenhāgena. Mēs esam it kā pieņēmuši savu pozīciju ES. Jebkurā gadījumā novembra [klimata] saiets neapies EP. Ne tikai CO2 kvotas. Novembrī izšķirsies, vai piedalīsies citas lielvalstis, jo Eiropa ir izvēlējusies iet viena pati. Ja nereaģē Krievija, ASV, tad nav jēgas. Tas būs smags strīds. Trešais jautājums sadalās divos - par eksporta kvotām pienam un par subsīdijām. ES ir sākusies diskusija par subsīdijām, jo vajag daudz kur citur naudu, piemēram, enerģētikā. Problēma ar kopējo enerģētikas politiku ir grūta, jo nav līdzekļu. Galvenais ir panākt vienādus kritērijus. Ja arī nedabūsim vairāk naudas, tad tā būs tādā pašā līmenī kā Francijā, Īrijā, nebūs atšķirīgi kritēriji. Tas nav finansiāls jautājums, tas ir ekonomisks, jo pie nesimetriska atbalsta tirgus brūk. Drīzāk ir jautājums, kā panākt izlīdzināšanu. Protams, nepārspīlēsim mūsu, astoņu deputātu, lomu. Mums nav šance vieniem pašiem. Mēs kā Baltijas valstis un, ja mums vēl izdotos kopā ar Austrumeiropu kaut kā reģionāli bloķēties, tad domāju, ka zināmu fonu varam radīt. Man nepatīk, ka mistiska neitralitāte parādās.
Ko jūs ar to domājat?
Esmu lasījis presē, ka vajadzētu tā vairāk neatkarīgi un nevajadzētu pakļauties ES. Tieši pretēji, jāveicina, lai ES maksimāli risinātu jautājumus. Pie protekcionisma nomirsim pirmie.
Pilnu interviju lasiet portālā www.diena.lv