«Tā nav demokrātija», «Amerikā sargā tikai balto dzīvības», «Nedrīkst attaisnot slepkavu», skandēja tūkstošiem lieli protestētāju pūļi visā valstī. «Ja mēs neiesaistīsimies, mēs nonāksim ķezā,» ziņu aģentūrai Reuters sacīja divdesmitgadnieks Prinss Akīms no Ņujorkas, kur savācās lielākais demonstrantu pulks. «Par mērķi kļuvuši jauni melnādainie, un mums pret to ir jāsaceļas, mums jāstājas pretim policijai.»
Afroamerikāņu tiesību aizstāvji tiesas spriedumu dēvē par «pļauku amerikāņu tautai» un cer, ka protesti pāraugs masveida kustībā pret melnādaino diskrimināciju. «Mēs esam atpakaļ laikos, kurus cerējām esam atstājuši pagātnē,» USA Today norādīja rasu vienlīdzības veicināšanai veltītās organizācijas Advancement Project vadītāja Džūdita Brauna, atsaucoties uz pagājušā gadsimta cīņām par rasu vienlīdzību.
Citi uzstāj, ka Dž. Zimmermana prāva nav saistāma ar melnādaino apspiešanu. «Tas nav jautājums par rasi. Tas ir jautājums par cilvēka tiesībām aizsargāt sevi,» CNN sacīja aktīvists Tonijs Džonsons, kurš pats ir afroamerikānis. «Tiesā dzirdētie pierādījumi kliedzoši liecina par pašaizsardzību.»
ASV prezidents Baraks Obama uzsvēra, ka izprot «spēcīgās emocijas», ko uzjundījusi prāva, taču aicināja amerikāņus nomierināties. «Mēs esam likumu tauta, un tiesa ir runājusi,» BBC citēja prezidentu, kurš aicina nogalinātā T. Mārtina labā pārdomāt, vai tiek darīts viss iespējamais, lai mazinātu ar ieročiem saistīto vardarbību.
Floridas tiesa attaisnoja Dž. Zimmermanu, kurš 2012. gada 26. februāra vakarā nošāva T. Mārtinu. Apsūdzētais apgalvoja, ka T. Mārtins viņam uzbrucis pirmais un viņš izšāvis pašaizsardzības nolūkos. Pēc incidenta Dž. Zimmermanam bija sasists deguns un galva.
Kritiķi apgalvo, ka Dž. Zimmermans kļūdaini noturējis T. Mārtinu par bīstamu tieši puiša ādas krāsas un ģērbšanās stila dēļ. Dž. Zimmermans bija brīvprātīgais rajona apsardzes vienībā un pirms incidenta ziņoja policijai, ka pamanījis aizdomīgu personu. Tad viņš paķēra ieroci un pameta auto, dodoties atpakaļceļā no veikala nākošā pusaudža virzienā.