Sāka ar Vasarieša lilijām
Dārza veidošana sākusies pirms gadiem divpadsmit ar krāšņu liliju kolekciju, vairāk nekā 70 šķirnēm, pārsvarā vietējo selekcionāru izaudzētām. Lielākā daļa liliju stādu diemžēl aizgājusi bojā kādā kailsala ziemā, tagad palikušas pašas izturīgākās Jēkabpils selekcionāra Jāņa Vasarieša šķirnes - 'Pirmklasniece', kas esot viena no skaistākajām un stabilākajām baltajām lilijām, kaislīgā 'Jāņu nakts', oranži mālaina ar dzeltenām maliņām. Visas šķirnes, kuras iegādātas no jauna, vispirms tiek stādītas pašā vecākajā dobē, lai pārbaudītu, kā tās iedzīvosies skopajā Saunas zemē. Augsne te ir mālaina, lai to ielabotu, saimniece nežēlo labi iztrūdējušus kūtsmēslus un kūdru.
Klētiņa ar pelargonijām
Katrā savā puķē Zinaīda ir iemīlējusies līdz ausīm kā pusaudze pirms pirmās balles. Vecā guļbaļķu klētiņa, kas pārvesta no vectēva brāļa saimniecības, apaudzēta ar košām pelargonijām, bet jaunās pirtiņas gals pieder daudzkrāsainu fuksiju zvaniņiem. Fuksiju kolekcija sākusies no vienas dāvinātās puķes, tagad Zinaīdai ir vairāk nekā 15 šķirņu. Pa vasaru tās šūpojas noēnotajā pirtiņas galā, bet ziemā tiek glabātas pagrabā kopā ar āboliem. Fuksijas esot pieticīgas, jāaudzē ēnā, divos gados reizi jāpārstāda, tad dzīvo ilgi. Otrs pirts gals pieder klematisiem, kas jau pārzied.
Piemineklis tēva ābelēm
Zinaīdas tēvs bijis liels ābeļu audzētājs, ābeles pats potējis un stādījis, tās aizņēmušas vai visu pagalmu. 2006. gadā iestādīts jauns ābeļdārzs, bet par piemiņu tēva darbam Zinaīda nosalušos kociņus nav izcirtusi, bet gan apaudzējusi ar vīteņaugiem, pārvēršot par interesantu dārza elementu. Vīteņaugi Zinaīdai esot paši mīļākie, tie vijas arī ap Zinaīdas vīra - prasmīga kokgriezēja - darinātajiem pirtiņas balstiem, lapenīti un soliem. Arī vecās pirts vietā izveidota jauna siena vīnogulājiem, bet klēts vecos pamatus un komposta kaudzi aizsedz dekoratīvi krūmu stādījumi.
Draudzenes brīnās
Tik lielu un kuplu sparģeļa krūmu atceros redzējusi tikai vecāsmātes dārzā. Zinaīda atzīstas, ka viņa cenšas saglabāt visus vecos augus, kas gadsimtiem ziedējuši un zaļojuši latgaliešu māju puķu dārziņos, - sparģeļus, dievkociņu, flokšus. Nereti draudzenes, atbraucot ciemos, brīnoties, ka Zinaīdai vēl ir saglabātas puķes, kuru viņām sen vairs nav. «Un tad es varu palielīties, ka viņa pati man to kādreiz dāvināja, tikai es to esmu pratusi saglabāt.»
Visvairāk Zinaīdai patīk Anglijas senatnīgie dārzi ar daudzgadīgo puķu stādījumiem. Tajos esot daudz ideju, ko var aizņemties un iedzīvināt arī Latgalē.