Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +10 °C
Apmācies
Sestdiena, 16. novembris
Glorija, Banga

Puķīte atlabs pēc vēlēšanām

Kopš tieslietu ministra nežēlastībā pavasarī krita Ieslodzījuma vietu pārvaldes (IeVP) priekšnieks Visvaldis Puķīte, jau nomainīti divu Latvijas cietumu vadītāji. Tomēr kritiķi aicina pēc iespējas ātrāk atlaist arī pašu V. Puķīti, kuru vaino sliktā kadru politikā un tajā, ka viņš ļāvis atdzimt tā sauktajai smotrjaščiju sistēmai, kad reālā vara cietumos ir pašu cietumnieku rokās.

Tai tiek minēts arī konkrēts piemērs no Iļģuciema Sieviešu cietuma sadzīves, kad cietumnieces kūdītas rakstīt atbalsta vēstules atceltajai priekšniecei. IeVP pārstāve Ināra Makārova gan to noliedz un vēstules traktē kā normālu demokrātijas izpausmi.

Vēsture atkārtojas

Disciplinārlieta pret V. Puķīti tika ierosināta, atsaucoties uz Valsts kontroles (VK) revīzijā izteiktajiem pārmetumiem IeVP grāmatvedībai, bet tās virzība iestrēgusi, jo V. Puķīte jau kopš vasaras vidus slimo. Kad Diena ar V. Puķīti runāja pirmdien, viņš no jebkādu komentāru sniegšanas atteicās, norādot, ka runās ar presi, kad atgriezīsies darbā. Vēlāk viņš atzina, ka tas varētu būt jau visai drīz, bet pēc vēlēšanām.

Jāpiebilst, ka šī nav pirmā reize, kad, atsaucoties uz VK revīzijas rezultātiem, notiek mēģinājums atbrīvoties no nevēlama ierēdņa. 2007. gadā toreizējais premjers Aigars Kalvītis (TP) no amata atstādināja KNAB vadītāju Alekseju Loskutovu un ierosināja pret viņu disciplinārlietu, kad VK konstatēja pārkāpumus biroja grāmatvedībā. Sabiedrībā populārā KNAB priekšnieka atstādināšana izraisīja protestus, un A. Loskutovs tika atjaunots amatā, bet krita A. Kalvīša valdība.

V. Puķītes gadījumā gan līdzīga scenārija atkārtošanos neprognozē, jo cietumos notiekošais sabiedrības acīs nav tik aktuāls kā korupcijas apkarošana, turklāt V. Puķītem tiek pārmestas arī citas neizdarības, ne tikai grāmatvedības problēmas. Arī tieslietu ministrs Aigars Štokenbergs (Vienotība) atzina ka VK atzinumi ir tikai viens no iemesliem, kādēļ notiek vēršanās pret IeVP vadītāju. «Disciplinārlietu var ierosināt tikai par lietām, kuras likums paredz, bet ir sajūta, ka bez grāmatvedības kārtošanas ir arī citas problēmas. Iļģuciema cietuma piemērs rāda, ka Puķītes kungs ne vienmēr amatos ielicis labākos kadrus,» ministrs skaidro, atsaucoties uz no amata atceltās Iļģuciema Sieviešu cietuma priekšnieces Svetlanas Grīnbergas gadījumu. Viņai tika pārmesta kontroles zaudēšana pār iestādē notiekošo.

Šī arī nav pirmā reize V. Puķītes biogrāfijā, kad viņš nonāk līdzīgā konfliktā ar savu iestādi pārraugošo ministru. 2004. gada nogalē V. Puķīti no Ceļu policijas vadības «izspieda» iekšlietu ministrs Ēriks Jēkabsons (tolaik LPP/LC). Ē. Jēkabsons uz Dienas lūgumu atgādināt, kādēļ īsti toreiz policijas un V. Puķītes ceļi šķīrušies, atzina, ka nemaz tik labi tā laika notikumus neatceroties. Vienīgais, ko viņš zināja teikt droši, - V. Puķīte esot «izvairījies no atklāta dialoga» un daudz slimojis.

Cietumnieces uzdarbojas

V. Puķītes pretinieki IeVP valdošo nekārtību cenšas ilustrēt ar konkrētu piemēru. Pēc S. Grīnbergas atstādināšanas - viņa tiek dēvēta par Puķītes cilvēku, jo ilgu laiku strādājusi Ceļu policijā, - saņemtas 46 Iļģuciema cietumnieču vēstules ar lūgumu «labo priekšnieci» atjaunot amatā. Tās bijušas uzkrītoši līdzīgas, tādēļ radušās aizdomas, ka vēstuļu rakstīšanu varētu būt organizējusi viena cietumniece - cietuma iespējamā smotrjaščaja, kas tiek raksturota kā «recidīviste ar 30 gadu stāžu».

IeVP pārstāve Ināra Makārova gan noliedz, ka šī būtu kādas smotrjaščiju sistēmas pazīme, un norāda, ka Latvijā šādu vēstuļu rakstīšana nav nekas neparasts. Smotrjaščiju tēmu aktualizēja bijušais IeVP darbinieks, tagad Saeimas deputāts Kārlis Seržants (ZZS). Viņaprāt, V. Puķīte esot steidzami jāatbrīvo no amata. Kā iemeslus viņš Dienai minēja to, ka IeVP vadītājs esot augstos amatos salicis «savus cilvēkus» un atkāpies no iepriekšējā priekšnieka centieniem reālo varu pār cietumiem izraut no ieslodzīto rokām. I. Makārova gan par K. Seržanta apgalvojumiem tikai pasmaida: «Tā vien šķiet, ka visas nelikumības un nedienas cietumos sākās pēc Kārļa Seržanta aiziešanas... Bet, atbildot nopietni, cietumu darbinieki pilnībā kontrolē situāciju ieslodzījuma vietās.»

Arī pats V. Puķīte norāda, ka šādas sistēmas nav un IeVP kontrolē situāciju visās ieslodzījuma vietās. Tajos cietumos, kur darbinieki un ieslodzītie ir vienoti par to, lai mainītu vidi, situācija esot uzlabojusies, kaut arī daudz kur vēl vajag ļoti lielu finansējumu, lai mainītu situāciju, teica V. Puķīte.

Taisnības labad gan jānorāda, ka K. Seržants nav vienīgais, kurš paudis līdzīgu kritiku. Providus penitenciārās sistēmas eksperte Ilona Kronberga Dienai S. Grīnbergas nomaiņu skaidroja ar viņas neapmierinošo vadības stilu, kādēļ pasliktinājusies komunikācija ar ieslodzītajām. Notikušas arī divas pašnāvības, kuras nav izdevies novērst, kaut arī iepriekš pēdējā pašnāvība cietumā bijusi pirms gadiem desmit.

Jauns jau noskatīts?

No Dienas aptaujāto stāstītā nojaušams, ka kandidāts uz IeVP vadību pēc V. Puķītes nomaiņas varētu būt pašreizējais IeVP vadītāja p. i. Leonīds Jefremovs. L. Jefremovs tiek slavēts kā ļoti pieredzējis sistēmas darbinieks, turklāt viens no retajiem cilvēkiem Latvijā, kuram ir specializētā augstākā penitenciārā izglītība. A. Štokenbergs gan, ņemot vērā, ka disciplinārlieta vēl nav noslēgusies, par iespējamo V. Puķītes nomaiņu izteicās atturīgi, tikai norādīja, ka IeVP būtu jāvada labam menedžerim, kurš pārzina sodu izpildes procesu.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Atlaižamo slimošana - populāra

Latvijā mēdz gadīties, ka augsta ranga ierēdņi saslimst uz ilgu laiku. Visai bieži gadās, ka veselība viņiem pēkšņi pasliktinās neilgi pirms sev nelabvēlīgu lēmumu pieņemšanas.

Kad šovasar izskanēja ziņas, ka drīzumā citā amatā varētu tikt pārcelts VID Muitas kriminālpārvaldes priekšnieks Marjans Burijs, viņš ar šo lēmumu bija ļoti neapmierināts, ziņoja Nekā personīga. M. Burijs jūnija sākumā uz diviem mēnešiem devās atvaļinājumā, bet, kad tas beidzās, saslima.

Kad valdība 2010. gada janvārī lēma par VID ģenerāldirektora Dzintara Jakāna rotāciju uz citu amatu, viņš uz valdības sēdi neieradās, jo bija saslimis. Pret Dz. Jakānu bija ierosināta disciplinārlieta.

Kad ilggadējais VID ierēdnis Vladimirs Vaškevičs krita Finanšu ministrijas (FM) nežēlastībā 2009. gada nogalē un FM centās viņu aizrotēt prom no VID,
V. Vaškevičs uz vairākiem mēnešiem saslima.

2006. gada vasarā iekšlietu ministrs Dzintars Jaundžeikars (LPP/LC) izteica neuzticību policijas priekšniekam Jānim Zaščirinskim. Kad valdībā bija paredzēts lemt par
J. Zaščirinska atlaišanu, viņš saslima un noslimoja vairākus mēnešus.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli









Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?