Šādas «reportāžas» politiķu vidū jau sen nav retums. 2006. gadā Sanfrancisko izdomātais tviteris tajā ļauj izpausties ierobežoti - tikai 140 zīmju formātā. Pēc ekspertu aplēsēm, tvitera lietotāju skaits Latvijā svārstās starp 70 000 un 100 000, bet aktīvo lietotāju ir mazāk - ap 20 000. Popularitātes ziņā Latvijā tas tālu atpaliek no Draugiem.lv vai Facebook, tomēr ir izveidojies visai stabils un noturīgs lietotāju loks. No 100 Saeimas deputātiem Dienai tviterī izdevās atrast precīzi pusi - 50 tautas priekšstāvju no visām Saeimā pārstāvētajām partijām. Ir deputāti, kas raksta regulāri, bet vairāki tviterī gan ir reģistrējušies, taču nav rakstījuši mēnešiem ilgi. No ministriem populārākais ir Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, tomēr Rīgas mēram Nilam Ušakovam sekotāju ir vairāk. Burtiski šajās dienās tvitera konts izveidots kultūras ministrei Žanetai Jaunzemei-Grendei, bet iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim tāda nav vispār. Tviterī raksta arī vairāki pilsētu mēri, piemēram, Inesis Boķis (Valmiera), Andris Rāviņš (Jelgava), Uldis Sesks (Liepāja) u. c. Valsts kanceleja pat izstrādājusi vadlīnijas sociālo mediju lietošanai valsts pārvaldē, un Valsts kancelejas vadītāja Elita Dreimane presē uzsvērusi, ka ierēdņu tvītošana liecina par labu pārvaldību, atgādinot, ka tviterī raksta arī Baraks Obama un citi pasaulē ietekmīgi politiķi.
Politiķu tvītus analizēt piekrita psihoterapeits Viesturs Rudzītis un politoloģe Iveta Kažoka, kuru attieksme pret tviteri ir krasi atšķirīga. «Tviteris ir veids, kā cilvēkiem pārstāt būt individuāliem, saplūst vienā masā, nevis izcelt katram sevišķo. Ja visiem eiropiešiem ir desmit ciltstēvu, tad latviešiem vairāk par vienu nebūs, un tviteris ir vēlme salīst atpakaļ šī ciltstēva «pautos», regresēt uz to laiku, kad mēs visi bijām viena šūna,» izsakās V. Rudzītis, norādot, ka tvītos neparādās cilvēku «neredzamā puse». Savukārt I. Kažoka uzskata, ka tie politiķi, kuru tviterī nav, daudz zaudē no tēla veidošanas viedokļa. Ekspertiem ir augstāks vērtējums par politiķi, kurš tviterī radījis par sevi kompetenta, derīga politiķa tēlu. «Cilvēki tviterī viens otru apmāca, labāk var just laika elpu. Aizvien biežāk jūtu atšķirību domāšanas veidā starp tiem, kuri ir, un tiem, kuri nav tviterī,» novērojusi I. Kažoka.
Portāla Diena.lv lasītāji par Latvijas politiķiem tviterī ir lielākoties skeptiski. Kāds «!» raksta: «Nelasu. Nebaudāmi. Gan Pulka, gan Ušakova tvīti satur pārāk daudz nebūtiskas informācijas, pārāk daudz puiciskā, lai tos speciāli skatītu. Bet tā, ja kāds tos izmet kā tukšu pudeli, tie maisās pa kājām arī virtuālajā vidē. Virtuālajā vidē atkritumus vēl visi nav sākuši šķirot.» Savukārt Mareks Matisons konstatē: «Ja atceramies, ka politika ir kompromisu māksla, šķiet, daudziem Latvijas Twitter mērogs ir laba vide, lai mācītos no kļūdām. Tvitera etiķete prasa ātru atbildi uz tiešo jautājumu, bet praksē politiskās sfēras darbinieki ir naski atbildēt un publiskot vēstis, kuras 140 zīmēs tiem glaimo.»