Saeima atbalstīja visas valdības sagatavotās nodokļu iniciatīvas: progresīvo mājokļa nodokli, iedzīvotāju ienākuma nodokļa celšanu no 23 līdz 26%, kapitāla pieauguma nodokli, lielāku nodevu par motocikliem un automašīnām, augstāku akcīzes nodokli utt. Kā alternatīvu risinājumu iedzīvotāja nodokļa likmes celšanai opozīcijā esošā Sabiedrība citai politikai piedāvāja noteikt progresīvo likmi 20-40% apmērā, jo, kā pauda SCP deputāts Aigars Štokenbergs, cilvēki, kuri dzīvo tikai no algas, nodokļos samaksā daudz vairāk nekā tie, kas pārtiek, piemēram, no dividendēm. Asas debates raisīja arī likumprojekts par vienoto algu sistēmu valsts pārvaldē, un proti, jautājums par to, vai tajā nav jāiekļauj arī Latvijas Banka. «Izdarīt spiedienu uz Latvijas Banku būtu tas pats, kas izdarīt spiedienu uz nacionālo valūtu!» šim priekšlikumam oponēja Ilma Čepāne (Pilsoniskā savienība). Jāatzīmē, ka vienotajā sistēmā tiks iekļautas arī ostu valžu locekļu algas, kas līdz šim atsevišķos gadījumos sasniegušas nekontrolējamus apmērus.
Saeima arī deva «zaļo gaismu» valsts pabalstu samazināšanai: turpmāk bērna kopšanas, bezdarbnieka vai slimības pabalsta «griesti» būs 350 latu plus puse no summas, kas pārsniedz šos griestus. Opozīcija iebilda, ka šādas izmaiņas sagraus uzticību sociālai sistēmai un zudīs motivācija maksāt nodokļus. «Mums būs lieli nodokļi, bet mazi ieņēmumi,» brīdināja Andrejs Klementjevs (Saskaņas centrs).
Lai gan valdība šo budžetu mēdza saukt par «trekno punktu», kas Latvijai ļaus turpināt saņemt starptautisko aizdevumu, iespējams, ka tas būs tikai komats. Tautas partijas līderis Andris Šķēle jau paziņoja, ka gatavo savus budžeta grozījumus, ko ceturtdien pārrunās ar premjeru Valdi Dombrovski (JL). Eksperti iepriekš brīdināja, ka valdības nodokļu ieņēmumu prognozes varētu izrādīties pārāk optimistiskas, taču finanšu ministrs Einārs Repše (JL) otrdien pauda pārliecību, ka šāds notikumu pavērsiens nav iespējams. «Mēs domājam, ka ar negatīviem grozījumiem vairs nebūs nepieciešamības nākt, un, ja būs kādi budžeta grozījumi, tad tikai pozitīvi,» uzsvēra E. Repše. Viņš arī solīja nekavējoties sākt darbu pie 2011.gada budžeta.
Jau vēstījām, ka budžets ir balstīts uz prognozi, ka iekšzemes kopprodukts nākamgad saruks par 4%, savukārt nodokļu ieņēmumi - par 9,3.