Starptautiskajā folkloras festivālā Baltica 2015, kas pamīšus Latvijā, Lietuvā vai Igaunijā notiek jau kopš 1987. gada, šogad dziedās, spēlēs, dancos un stāstīs stāstus. Festivālā, kas Rīgā un novados norisināsies no 15. līdz 19. jūlijam, piedalīsies etnogrāfiskie ansambļi, folkloras kopas, tautas mūzikas grupas, individuālie izpildītāji un pat stāstnieki gan no Latvijas, gan no Baltkrievijas, Gruzijas, Igaunijas, Īrijas, Krievijas, Lietuvas, Lielbritānijas, Norvēģijas, Polijas, Portugāles, Spānijas un Ukrainas.
«Šogad festivāls ir pievērsies mantojuma tēmai, lai izvēdinātu pūru un paskatītos, kas no pagātnes tradīcijām dažādās jomās mums šodien der šeit un tagad. Pirmo reizi festivāla vēsturē koncertu formā pievēršamies koncertu vēstures pārlūkojumam. Viena paaudze jau ir aizgājusi aizsaulē, un jāskatās, kā mēs varam ar viņu mantojumu dzīvot, vai esam tā cienīgi un kā to īstenot mūsdienās,» skaidro Baltica 2015 mākslinieciskā vadītāja Māra Mellēna. Šādā aspektā uzsvars tiks likts uz Ziemeļlatgales daudzbalsīgās dziedāšanas tradīciju, kuras dzīvotspēju mūsdienās rādīs dažādu paaudžu folkloras ansambļi. M. Mellēna norāda - festivālā mākslinieciskā izpausme ir apvienojusies ar izpēti, un uz jebkuru etnisku tradīciju, lai kā arī gribētos, nevaram paskatīties citādi kā tikai no mūsdienu prizmas.
Festivāla galvenie pasākumi notiks Rīgā, Rēzeknē un Rēzeknes novadā. Norises papildinās sarīkojumi Aizkrauklē, Cēsīs, Dikļos, Dobelē, Jūrmalā, Lielvārdē, Līvānos, Ludzā, Talsos, Viļakā, Viļānos un citviet. Koncerti notiks arī jaunajās koncertzālēs - Vidzemes koncertzālē Cēsis, Latgales vēstniecībā Gors, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā. Mazajā ģildē Rīgā ikviens dalībnieks un interesents būs aicināts kopā ar Gunti Pakalnu klausīties stāstus Stāstnieku istabā, kopā ar Tomu Treibergu skatīties kino Baltica Kino klubā un kopā ar Rīgas Danču klubu dancot visu cauru nakti Lielajā danču zālē.
M. Mellēna stāsta, ka šogad festivāls pulcē rekordlielu dalībnieku skaitu - 3500. «Tas ir ļoti labi, bet reizē arī ļoti grūti. Tādēļ būs jaunas sadziedāšanās formas - novadi sadziedāsies Rīgā pāri kanālam, Rēzeknes pilskalnā - lielā aplī. Tik kuplā skaitā esot, nesīsim savu vitalitāti un dzīvesprieku iekšā pilsētās, piemēram, uzstājoties pie Brīvības pieminekļa,» atklāj M. Mellēna.
Šoreiz festivāla programmā īpaši daudzveidīgi būs pārstāvēta stāstniecība - latviešu, igauņu, lietuviešu, skotu un spāņu stāstnieki savus klausītājus priecēs Rīgā, Cēsīs un Rēzeknē. «Stāstnieki pārstāvēs valstis, kurās ir līdzīga etniskā situācija kā pie mums, - tie būs katalāņi un spāņi, skoti un briti utt. Klausīsimies stāstus un mēģināsim viņu pieredzi paņemt, paskatīties uz sevi caur tās prizmu,» uzsver M. Mellēna.