Finanšu ministra J. Reira vadītās padomes locekļi «vienbalsīgi pieņēma lēmumu situācijas risinājumam veikt grozījumus Latvijas Nacionālās bibliotēkas finansēšanas plānā, paredzot neizmaksātās ieturējuma naudas pirmās daļas izmaksu», liecina Finanšu ministrijas izplatītais paziņojums. Tāpat padome aicinājusi KM savlaicīgi risināt jautājumu par ieturējuma naudas otrās daļas izmaksu un tiesvedības kārtībā risināt indeksācijas aprēķina strīdu, kā arī pilnsabiedrībai iesaistīties jautājuma risināšanā un pārskatīt prasības par līgumsoda piemērošanu pamatotību. Sēdē gan nepiedalījās padomes loceklis Juris Dambis, kurš lūdza pievienot savu atsevišķo viedokli un norādīja, ka atbalsta iespēju ieturējuma naudas izmaksu daļā, bet ne par visu summu.
Tā kā padomes lēmums tika publiskots tikai piektdienas pēcpusdienā un oficiāli ne ministrija, ne būvnieki to vēl nebija saņēmuši, abas puses no komentāriem Dienai atturējās.
Strīds par to, kam un cik jāmaksā par LNB ēkas būvniecību, aktualizējās augusta beigās. NBA pavēstīja, ka «KM pretēji līguma noteikumiem neizmaksā NBA par paveiktajiem un valstij nodotajiem būvdarbiem ieturētās naudas pirmo daļu 4 812 950,69 eiro apmērā, lai gan būve tika nodota valstij jau pirms pusotra gada, 2013. gada decembrī. Otrā ieturētās naudas daļa tādā pašā apjomā saskaņā ar līgumu jāizmaksā pēc garantijas termiņa, kas būs šī gada beigās. Tāpat nav veikta samaksa 569 818, 89 eiro apmērā par būvdarbu papildu apjomu, ko KM ir rakstiski atzinusi. KM arī kavē jautājuma risināšanu attiecībā uz būvdarbu izmaksu indeksāciju un cenas korekciju sakarā ar deflāciju būvniecības laikā». Savukārt ministrija skaidroja, ka maksājumi un aprēķini NBA par bibliotēkas būvniecības darbiem tiek veikti atbilstoši 2008. gadā noslēgtajam līgumam: «Krīzes laikā deflācijas rezultātā samazinājās summa, kura valstij jāmaksā būvniekam par LNB būvniecību, un kopš 2011. gada būvnieks mainījis viedokli par darbu gala aprēķinu, pārmetot KM saistību nepildīšanu un projektam paredzēto līdzekļu izšķērdēšanu.» KM arī uzsvēra, ka tā nenosaka indeksu apmēru un indeksācijas aprēķinu - atbilstoši līguma nosacījumiem tos iesniedz Centrālā statistikas pārvalde. Tomēr būvnieki nepalika atbildi parādā, pavēstot, ka «patiesība, ko KM noklusē, ir pretēja - līgumā minētie būvniecības indeksi nav tie, kurus mēģina piemērot KM». Pēc būvnieku aprēķiniem, atskaitot deflācijas korekciju, valsts arvien nav izmaksājusi 13,6 miljonus eiro, savukārt KM paziņoja, ka saskaņā ar 2015. gada sākumā Hill International aprēķināto izmaksu korekciju, kas radusies deflācijas rezultātā, būvnieki valstij ir parādā 5,3 miljonus eiro. Kā noprotams no Uzraudzības padomes lēmuma, indeksācijas strīds, visticamāk, būs jārisina tiesā.