Sludinājums spogulī
Kandidātu paustās puspatiesības un vēlamās atbildes godīgo vietā, kas darba intervijās vienmēr bijušas populāras, patlaban ieguvušas vēl vienu, iepriekš netipisku «radinieci» - augstāk kvalificēti profesionāļi, kredītu žņaugu dēļ pretendējot uz zemāka līmeņa amatiem, mēdz «pasliktināt» savu CV - noklusēt dažus sasniegumus, pieredzes un kompetences, stāsta Katrīna Ošleja, personāla atlases kompānijas Talentor Latvia direktore. Uzņēmumi nevēlas pieņemt darbā kandidātu, kas ir labāks, nekā nepieciešams, jo, kad krīze būs pāri, viņš pieprasīs lielāku algu vai pametīs darbu pievilcīgāka piedāvājuma dēļ.
Talentor Latvia oktobrī un novembrī veiktā aptaujā diezgan daudzi darba meklētāji un strādājošie atzīst, ka būtu gatavi savu CV uzlabot: 25,6% uzspodrinātu informāciju par iepriekšējo darba pieredzi, bet 20,2% - valodu zināšanas. Tieši šīs lietas Latvijas darba tirgū ir izšķiroši svarīgas, saka K.Ošleja. «Latvijā izteiktāk nekā citās ES valstīs darba devēji uzskata, ka labāks ir darbinieks ar praktisku atbilstoša darba pieredzi un bez attiecīgas izglītības nekā otrādi. Darba devēji arī ir pārliecināti, ka cilvēki ar precīzi tādu pašu darba pieredzi, kāda nepieciešama viņu uzņēmumā, būs labāki nekā tie, kuru pieredze ir līdzīga, bet ne pilnībā identiska.» Darba meklētāji cenšas tam atbilst un bieži vien savu CV veido kā konkrētā darba sludinājuma spoguļattēlu. Cits sludinājums - mazliet cits stāsts.
Daudzi uzskata, ka sludinājumā prasītās valodu zināšanas ir formalitāte, tāpēc, lai tikai nokļūtu intervijā, CV ieraksta «angļu valoda - sarunvaloda». «Nav jau melots - ko nu katram nozīmē «sarunvaloda»,» smaida K.Ošleja. Intervijā noskaidrot, ka «lieliskās valodu zināšanas» praksē izrādās dažas frāzes, nācies arī Rimi Latvia. Kā stāsta uzņēmuma mārketinga un sabiedrisko attiecību vadītāja Zane Eniņa, visbiežāk neatbilstības atklājas pēc prasmju un iemaņu pārbaudes, bet populārāka par nepatiesas informācijas sniegšanu ir tās noklusēšana - tiek izlaista kāda darbavieta, netiek stāstīti īstie atlaišanas iemesli. To darba intervijā atšifrēt ir grūtāk. Klaji pretendentu meli gan esot reta parādība, turklāt tie viegli nāk gaismā atlases procedūrā, pārbaudot izglītības dokumentus un ievācot atsauksmes no iepriekšējiem darba devējiem. Arī K.Ošleja piekrīt - atsauksmēs uzieti jauni fakti var atmaskot blēdības.
Kur tad mans līgums?
Vēl nesen darba devēji intervijās sevi rādīja labākus nekā patiesībā, patlaban viņi aizvien vairāk mēģina atklāti runāt par grūtībām, nedaudz pat pabiedēt, lai svārstīgie kandidāti atbirst jau procesa sākumā, stāsta K.Ošleja. Priekšstats par uzņēmumu tiekot uzlabots tikai nedaudz, lai piesaistītu īpaši vērtīgu kandidātu. «Arī darba devēji vēlas iepatikties,» K.Ošleja skaidro un darba meklētājiem iesaka ievākt informāciju par uzņēmumu un pārrunās jautāt par šaubīgajām un neskaidrajām lietām.
Savukārt Ilze Gricius, CV-Online Latvia Personāla atlases grupas vadītāja, novērojusi, ka darba devēju tieksme kaut ko noklusēt vai pārspīlēt nebūt nav tik mērena. Pārāk optimistiskās krāsās kandidātiem tiek krāsota informācija par pienākumiem un darba apjomu, darba apstākļiem, iepriekšējā darbinieka aiziešanas iemesliem, atalgojumu. «Bieži faktu par aplokšņu algu kandidāts uzzina tikai tad, kad jau sācis darbu un ierauga darba līgumu, kurā minētā summa atšķiras no tās, par kādu vienojušies. Šādus līgumus parasti jaunajam darbiniekam iedod tikai tad, kad viņš pats uzprasās - kur tad ir mans līgums?» I.Gricius raksturo. Arī K.Ošleja atzīst, ka par algu tiek runāts tikai pašā atlases noslēgumā un nereti tas līdzinās nepatīkamu lietu atlikšanai uz pēdējo brīdi ar cerību, ka algu izdosies nokaulēt.
Zemāka līmeņa vakanču konkursos gadās arī pa skaudrākam scenārijam. Piemēram, pēc intervijas darba devējs kandidātu noteiktu laiku it kā pārbauda, liekot pastrādāt praktiski, taču nenoslēdz ar viņu nekādu līgumu par pārbaudes laiku, turklāt beigās arī neko nesamaksā. Valsts darba inspekcijas (VDI) Juridiskās nodaļas vadītāja vietniece Inga Jonikāne norāda, ka nereti atruna par pārbaudi tiek izmantota arī, lai slēptu nelegālo nodarbinātību. Līgumu nav, bet VDI tiek paskaidrots, ka, piemēram, manikīre apkalpo darba devēja klientu tāpēc, ka notiek darba intervija, kuras ietvaros tiek pārbaudītas viņas profesionālās spējas. Darba likums paredz, ka intervija var būt tikai mutvārdu vai rakstveida novērtēšana, bet, lai pārliecinātos par cilvēka praktisko atbilstību amatam, jāslēdz darba līgums un tajā jānosaka pārbaudes laiks, oponē I.Jonikāne. Ja rakstveida līguma nav, strādājošais var vērsties VDI vai tiesā, bet, ja intervijas laikā samelots par algas apmēru, pretendents drīkst atteikties šādu darba līgumu slēgt.