Politisks projekts
Krievija nekad nav īpaši slēpusi, ka Nord Stream ir ne tik daudz ekonomisks, cik politisks projekts, kura mērķis ir palielināt Maskavas ietekmi un Eiropas atkarību no Krievijas gāzes. «Ziemeļu straume ir ģeopolitisks projekts. Krievijai tas noderēs vēl vairākus gadu desmitus, jo ar šo gāzesvadu Krievija iegūs ietekmes sviras valstīs, uz kurām eksportēs gāzi. Ar šīm svirām Krievija nostiprinās savu ietekmi Eiropā,» raidstacijai Svoboda stāsta analītiķis Viktors Markovs.
Nord Stream projektu pirms pieciem gadiem izloloja Krievijas līderis Vladimirs Putins un toreizējais Vācijas kanclers Gerhards Šrēders, kurš vēlāk saņēma ienesīgu amatu Nord Stream vadībā. Tas izraisīja Polijas un Baltijas valstu sašutumu; V. Putina un G. Šrēdera vienošanās pat tika salīdzināta ar Ribentropa-Molotova paktu. Austrumeiropas valstu iebildumi pret Nord Stream ir saistīti gan ar vides aizstāvju bažām par cauruļvada ekoloģisko drošību, gan ar aizdomām par Kremļa vēlmi izmantot šo projektu kaimiņvalstu šantažēšanai.
Pret gāzes kariem
Pēdējos gados Eiropa vairākkārt pieredzējusi gāzes karus, kuros Krievijas un Ukrainas nesaskaņu dēļ tika apturēta gāzes plūsma uz Eiropu. Cauruļvada būvēšana Baltijas jūrā palīdzēs izvairīties no tranzītvalstīm, kas pieprasa maksu par gāzes tranzītu. Tiesa gan, būvēšana jūrā izmaksā daudz dārgāk nekā uz sauszemes. Sākumā tika runāts par pieciem miljardiem eiro, bet pašlaik projekta izmaksas jau pieaugušas līdz 8,8 miljardiem eiro.
Pa cauruļvadu pēc projekta pabeigšanas varētu plūst līdz pat 55 miljardiem kubikmetru gāzes gadā. Tas palielinātu Eiropas atkarību no Krievijas gāzes, tomēr dažas tendences liecina, ka nākotnē Krievijas ietekme varētu mazināties. Krievijas gāzes eksports uz Eiropu pēdējā gada laikā ir krities, jo Eiropas valstis ir neapmierinātas ar Gazprom cenām un palielina sašķidrinātās gāzes importu no citiem reģioniem. Arvien vairāk arī tiek runāts par iespējām attīstīt slānekļa gāzes iegūšanu Eiropā, ko plāno sākt vairākas valstis, piemēram, Polija.