Šī mazā ierīce, kuru, iespējams, jau drīz sāks izmēģināt klīniskajos pētījumos, ir viena no vairākām diagnostikas ierīcēm, kuras šobrīd gatavo Latvijas Universitātes (LU) Atomfizikas un spektroskopijas institūts Eiropas Sociālā fonda finansētā projektā. Tajā zinātnieki izstrādā metodes un pacientam draudzīgas, ērtas, nelielas iekārtas sirds, asinsrites slimību un ādas audzēju agrīnai diagnostikai.
Projekts Biofotonikas pētījumu grupa ilgs līdz 2012.gada 31.martam. Kopējās izmaksas ir vairāk nekā 1,3 miljoni latu, no tiem 15% ir valsts budžeta līdzfinansējums. Grupā darbojās 30 speciālistu - gan jauni, gan pieredzējuši zinātnieki, tajā skaitā kardiologi, dermatologi, biologi, fiziķi, projekta kodolu veido pētnieki no LU, Daugavpils un Viļņas Universitātes.
Projekta zinātniskais vadītājs, fizikas doktors Renārs Erts stāsta - ja XX gadsimts bija elektronikas gadsimts, tad XXI gadsimtā zinātnieki cenšas izgudrot ierīces, kuras darbojas nevis uz elektrības, bet gan uz gaismas pamata, arī topošajā projektā diagnostikā izmantos gaismu. Gaisma ir ārkārtīgi ātra, un tā nevar cilvēkam kaitēt atšķirībā, piemēram, no ilgstošas un biežas uzturēšanās rentgena staru ietekmē. «Zem ādas atrodas asinsvadi, kuri sirdsdarbības dēļ pulsē, jo sirds izgrūž asinis asinsvados. Asinsvadi pulsa dēļ paplašinās. Spīdinot gaismu ādā, var izvēlēties gaismu, ko vairāk vai mazāk absorbē asins tilpumā. Tad var reģistrēt šo atstaroto gaismu un reģistrēt asinsrites rādītājus,» aparatūras pamatprincipus paskaidro R.Erts. Tāpat ar gaismas palīdzību iekārtas varētu ādas audzējus diagnosticēt pēc to specifiskajiem parametriem.
Speciālisti arī iecerējuši izstrādāt iekārtu mazu bērnu asinsrites problēmu diagnostikai. Ja izmēģinājumi būs veiksmīgi, sadarbībā ar medicīnas kompānijām varētu sākt ražot inovatīvas ierīces gan Latvijas, gan ārzemju ārstiem. R.Erts saka - vēlme ir iespiesties mazo, lēto aparātu tirgū. Tiesa, no iekārtu radīšanas brīža līdz palaišanai tirdzniecībā parasti paiet aptuveni pieci gadi, ļoti dārga ir arī patentēšana.
Projektā iesaistītā dermatoloģe Kristīne Rozniece saka - neviens pacients nevēlas, lai, diagnosticējot audzēju, viņam grieztu ādā, tādēļ viņa priecājas, ka tiek izstrādātas metodes, lai ar gaismas palīdzību noteiktu «nepareizās» - ļaundabīgās šūnas. «Šīm šūnām ir ne tikai smarža, bet arī krāsa. Ja, uzspīdinot gaismu, var ieraudzīt šo krāsu, var precīzi noteikt, kādas ir šūnas,» viņa saka. Tā tiek izslēgtas nevajadzīgas operācijas, turklāt valsts lieki netērēs līdzekļus.
«Varētu kopīgiem spēkiem radīt izmeklēšanas aparatūru, kas būtu maza izmēros. Turklāt tā kalpotu ne tikai slimnīcu apstākļiem, bet, piemēram, ģimenes ārstiem,» saka projektā iesaistītais kardiologs Indulis Kukulis. Šāda aparatūra varētu kalpot arī ekstremitāšu, galvenokārt kāju, artēriju okluzīvo (sašaurināšanās) slimību agrīnai diagnostikai.