Līdz šim Latvijā bija noteikts, ka fotoradari fiksē ātrumpārkāpumu, ja ātrums ir vismaz trīs kilometrus stundā lielāks par atļauto normu. Līdzīgs regulējums ir spēkā Igaunijā, bet jāpiebilst, ka šajā valstī autovadītāju neapmierinātību bija izraisījis fakts, ka liela daļa radaru fiksēto pārkāpumu ir starp trim un pieciem kilometriem stundā. Igaunijas varas iestādes tomēr nepiekrita regulējumu mainīt.
Latvijā jaunais, maigākais regulējums varētu stāties spēkā jau pēc pusotra vai trim mēnešiem - atkarībā no tā, cik ilgu laiku prasīs grozījumu apstiprināšana Saeimā, norādīja A. Lukstiņš.
Līdz ar fotoradaru atmaigšanu iecerēts mainīt arī sodu, ko policija var noteikt par līdzīgu pārkāpumu, - ja ātrums nav pārsniegts vairāk kā par 10 kilometriem stundā, policists varēs izteikt tikai brīdinājumu, bet naudas sodu piespriest vairs nevarēs.
Kaut CSDD ar šiem grozījumiem nākusi klajā brīdī, kad izcēlusies aktīva diskusija par fotoradaru darbību un to izvietotāju godaprātu, A. Lukstiņš norāda, ka grozījumi plānoti jau labu laiku. «Līdz 17% virs maksimālā braukšanas ātruma ir tā norma, ko arī pasaulē tehniskie līdzekļi piedod, jo tā ir labāk, nekā saraustīt satiksmes plūsmu, kas pats par sevi var novest pie bīstamības,» viņš skaidro.
Par ātrumpārkāpumu no 11 līdz 20 kilometriem stundā joprojām tiks piemērots piecu vai desmit latu sods vai izteikts brīdinājums atkarībā no situācijas.
Policists soda konkrētajā gadījumā ātrumu pārkāpušo autovadītāju, bet ar fotoradaru fiksēto pārkāpumu gadījumos sods tiek piespriests auto īpašniekam.